|
5. Jan 2009|14:04 |
vakar mūsmājās bija sūdīgā kīno vakars. noskatījāmies trīs bezgala draņķīgus ōperus trejās dažādās pamatvalodās.
vispirms dienas kārtībā bija filma "stalingrad", kuru biju novilcis tīri un vienīgi domenika horowitza dēļ (eksistē mīts, ka esmu viņam atsevišķos profila aspektos līdzīgs). sākās ar baigā eposa pieteikumu, taču pēc tam viss kaut kā izčušēja panorāmas pilnīgā trūkumā un šausmīgi šauros interjeros ar ņuņņājošiem vācu karavīriem. iesākumā, kas norisinājās porto cervo, lai iezīmētu spilgtu kontrastu staļingradas apstākļiem, vēl nevarēju saprast, kādā valodā viņi tur vispār sarunājas. pēc izteiksmīgi nošļupstēta "Buļļšit", pieleca, ka filmu vācu aktieri ierunājuši angliski - biju jau piemirsis, kā izklausās viens saksalainens, kurš runā angliski. nu bet šitāds sviests, jedrōns batōns.
pēc tam bija "train de vie", atsevišķās detaļās bezgala fifīgs gabals (noteikti patiktu odesas humora mīlētājiem), valodu bagātības dēļ - šķiet, franču filma, kas ierunāta itāliski, brīžiem vāciski/jidišā, bet dievkalpojumu epizodes ivritā. bet kopumā ņemot, sūds uz kociņa, kaut arī šādiem tādiem kusturicas faniem moš arī aizietu. katrā ziņā, bennini filmas "dzīve ir skaista" holokausta vieglumam kājas, šķiet, aug no šī gabala.
lai galīgi sačakarētu vakaru, noskatījāmies vēl vienu krievu filmu, kurai nosaukumu paldies dievam neatceros. F-B. |
|