uzmetot aci iepriekšrakstītajam*, atcerējos bukovska (rus tulkojuma) gabalā izlasīto ideomu "sdohnuķ k čertjam sobačim".

kad grāmatā biju nonācis līdz šai frāzei, mitējos todien lasīt un iztēlojos atribūtus, kas šo stāvokli veido.

var izvērst daudz un dažādus skatījumus, no reālistiska līdz bezgala fantastiskam, tāds bija finālais secinājums. Bet frāze tekstā stāvēja īsti vietā un laikā.

tāda precīzi iemērīta situācijas kulminācija.

*(..man prātā stāvēja tā vācu tālvadības mašīna, kuru saņemot savā sasodīti rudenīgajā un lietainajā dzimšanas dienā, gandrīz sdohnul k čertjam sobačim.)