|
28. Nov 2008|07:52 |
šorīt pamodos pats pēc savas gribas pusstundu pirms modinātāja misijas sākuma. izgāju gaitenī un nopriecājos, ka priekšnama gaisma izdzēsta (t.i. wu mājās tomēr ir pārradusies). virtuvē ar lielas ūdensglāzes palīdzību veldzējot slāpes pamanīju, ka arī katls no plīts pazudis, ledusskapī tā arī nebija - bet bija atrodams uz izmazgāto trauku režģa aiz vienām no trauku skapja durvīm. tad palūkojos miskastē - tur uz dažādas citas diezgan glītas drazas atdusējās pamatīgs tītara augšdelma kauls. apsmaidījos iztēlodamies, kā wu naktī mājās pārradusies sildījusi tītaru un ēdusi viena pie virtuves galda griestu lampas bezpersoniskajos staros. viņa noteikti ēda, kaulu turot pirkstos, stingi raugoties kādā punktā, kas varētu būt aizkaru krokas pie virtuves durvīm uz balkonu.
tāda, lūk, mums pateicības diena.
šorīt ir iegriezies cits vējš, to var saost. smaržo pēc silta, maiga klimata - ne nieka no kalnu dzestruma, kas romas ziemļdaļu klāja teju visu pagājušo nedēļu. grādi arī - pusspetiņos no rīta jau kādi 14.
(es te tik par roccaraso bažījos, un viss) |
|