| scenārijs dokumentālai īsfilmai "pirmais kombuļu iedzīvotājs brauc kosmosā pie svētā pētera" |
25. Nov 2008|12:01 |
iztēlojos šādu ainu - dziļi, dziļi, tālu, tālu krāslavas rajonā - no rajona padomes, kas visai šai dziļajai sniegā saputinātajai nomalei nosacīti ir centrs, pār kupenām, daugavas līkumiem, sniega piedzītiem krūmājiem un nepieejamiem kucifiksu namiņiem, kuros dažos pa kādai eļļas lampiņai mirgo, pār līkumainiem ceļiem (kas kā nesen atpakaļ rakstīju, nevienu mirkli nav taisni un nevienu mirkli līdzeni), pirtiņām bez skursteņiem un aizsalušiem dīķiem, lido ziņa uz kombuļiem, bet precīzāk uz sauleskalna pamatskolu, kurā šodien gar visādām atitmētikām, latviešu gramatikām un dabasmācībām nopūlās arī kāds puiškāns, kurš pavisam noteikti jau aizmirsis, ka pirms gada zīmēšanas stundā zīmējis koku. un ne jau vienu - veselus trīs, kurus viņa skolotāja sapakoja aploksnē un aizsūtīja uz vienu konkursu kaut kur ārzemēs.
tūlīt pat, šajās pašās minūtēs pie viņa pienāks (visdrīzāk) skolas direktore un teiks, klausies, puiškān, tu decembrī brauksi uz romu, tu esi uzvarējis.
/noslaukām pa asarai/
un tad pēc kādām nedēļām pie kombuļu autobusa pieturas sanāks ļaudis viņu pavadīt, par viņu rakstīs avīzēs, babuļi liks aiz auss uzvesties godīgi, draugi vēl iedunckās uz atvadām, un tad autobuss/mobīlis viņu nogādās Rīgas lidostā no kurienes sāksies kāda štelle, ko būs vērts atcerēties vēl ilgi. |
|