| 12/11/2008 |
12. Nov 2008|20:16 |
nekādi neizdodas iesākt šo ierakstu. tāpēc ierakstīšu, kā ir.
mēs ar kvkznu esam atvākojuši vasarā sicīlijā ļoti sirsnīgos apstākļos no pašu brūvētāju rokām iegūtu šampi (sei corone spumante brut, brūvēts mazzara delle valle apkaimē).
pirms kādas stundas mājupceļā mašīnā, korķī sēdēdami, smējāmies, ka per forza jānonāk mājās līdz septiņiem, jo septiņos pirms septiņpadsmit gadiem ir dzimusi wu. tieši septiņos? - jā tieši septiņos, - kā tad tu to zini, kuranti skanēja? - kādi kuranti? - nu, kremļa! - ta kāda vēl kremļa, tas taču bija nākamajā novembrī pēc barikādēm - ak jā. padomā tik.
nu, lūk, tad to brutu precīzi septiņos esam atvākojuši divatā, jo wu ir vienā piemājas bārā ar savām beibēm (izklausās briesmīgi, bet nav, bārs ir arī viņas skolā, pamatā tur dzer kafiju). ievelkam un klusējot piekožam sašķēlētu parmieti. tad kvkzns saka, domīgi raudzīdamies uz wu šorīt ieskapēto puķu pušķi, kas patiesi ir skaists - 20 gaišas rozes, pēc vietējiem aprēķiniem, precīzi viens klēpis rožu, sakārtots skaistā pušķī, ko vietējie ziedu tirgoņi parasti dažos mirkļos lietpratīgām roku kustībām uzveido pie ziedu pirkšanas, kad pasaki, ka puķes domātas dāvināšanai (pasaki vēl kam tieši un nešauboties redzi, ka puķu ansis tās saliek ar precīzu attieksmi) - toreiz man šitādu nebija.
te lai kāds pasaka, ka nav nepieciešami šādi atskaites punkti, lai paskatītos uz puķēm, kuru nav bijis, nosmīnētu par wu bārā ar visiem viņas pasules bērniem, ar kuriem viņa tagad draugos.it, un tad sataisītos uz chianas terasēm, uz to sardu restorānu, kur mīt brīnišķīgākās risotto alla crema dei scampi gatavošanas prasmes, lai pirms iziešanas pa palmām apstādītajām namdurvīm pielijušajās ielās, uzzvanītu wu un teiktu kaut ko šādu - nu tad mēs tagad izejam, ja? skaties, pārāk nekavējies, ka nepaliec bez antipastiem, - un pat tad, ja viņa atnāks tikai uz saldo, kas tad ir?
tas viss šķiet pārāk izdomāts, goda vārds. |
|