|
6. Nov 2008|16:08 |
divus pamatīgākos bērnības pērienus es saņēmu par sekojošiem nodarījumiem:
1) par pirmīt aprakstīto virtuves miskastes aizdedzināšanu;
2) par naktspodiņa satura izliešanu kaimiņienei uz galvas. (vispār jau jāatzīst, ka es to izdarīju vislabāko nolūku vadīts. man šķita, ka piemīztam naktspodiņam, kas visu nakti piepildīts stāvēs zem gultas, ir slikts fenšujs, tādēļ no satura jātiek vaļā. nu un logs bija tuvāk nekā havaja. kaimiņiene ar savu stulbo čapu pati patrāpījās apakšā. turklāt, kāreiz raudzījās augšup, lai pavisam skaidri piefiksētu slapjuma avotu un operatoru).
tad vēl kārtīgi norāvos bērnu dārzā par zivtiņu izķeršanu no akvārija. tikai toreiz mani nesita. man izplūca lielu daļu matu. |
|