|
6. Nov 2008|13:25 |
pārspīlēts patoss, ko daudzos jēdzienos ir iesmēluši netalantīgi (varbūt nelaikmetīgi) literāti, bieži vien no parastām lietām liek gaidīt vairāk, nekā tām patiesībā ir ko piedāvāt. mājas kā reiz ir viens no šādiem jēdzieniem.
man bērnībā bija pašam savas mājas pie(vecāku)mājas ceriņkrūmos vienā lielā kartona kastē, kurā pirms tam bija dzīvojis jaunais televizors. es tur ieviesu šādus tādus ēdamrīkus un paslepen ēdu zivju konservus no bundžas, kurus atradu pieliekamajā un kurus neviens ne ēda, nedz arī pamanīja to iztrūkumu. citos apstākļos arī man tie negaršoja, bet pašam savās mājās - cita lieta. pēc tam, atceros, bieži staigāju apkārt simrdēdams pēc zivju eļļas, jo gadījās nolaistīties.
vēl man būtu paticis pie mājas sakurt ugunskuru. taču kopš tās reizes, kad uguni sakūru vecāku mājas virtuves miskastē, sekas atminoties, manas rokas allaž pašas sargājoši pārcēlās uz personiskajiem dibenvaigiem. |
|