|
4. Okt 2008|09:05 |
|
šis patiesībā arī ir viens no iemesliem, kādēļ mēdzu te kaut ko rakstīt. vispārējajā noskaņā, ko pamatā raksturo nākotnes forma (būšana ar vienu kāju jau kaut kur citur un nepieciešamība šīm pārmaiņām atbilstoši sagatavoties, lai no tām izžmiegtu vislabāko iespējamo) drīzāk pamanās pazust un piemirsties dažādi jauki tagadnes fiksējumi. tie savukārt palīdz noticēt, ka nav jau nemaz tik sūdīgi, kā brīžiem pēkšņi liekas, ka pūliņi ir to vērti un ka arī turpmāk ir vērts savākties. |
|