|
3. Okt 2008|09:16 |
Klausos šo jau devīto reizi un prātoju, kā Tevi apsveikt dzimšanas dienā. Pateikt vienkāršu "apsveicu" es negribu, jo tas būtu pārāk negodīgi, ņemot vērā, ka no manis ārā cenšas izlauzties kaut kas daudz skaistāks, mīļāks un siltāks, turklāt prātam netveramos apmēros.
Diemžēl tālāk par emocijām, kas laužas uz āru, nespēju tikt. Tā vietā es tizli smaidu, skatoties monitorā, un dzēšu vienu vārdu pēc otru, kas drīzāk tās nogalina, nevis ļauj materializēties.
Līdz ar to, attiecībā uz sveicieniem es atļaušos paklusēt, tik vien kā apsolot ik pa laikam šodien piedomāt par Tevi. Bet piedomāt - tā no sirds un pa īstam.
Vai tā varēs? :) |
|