Ah, kā man pietrūkst mīšanās dabā. Es mēdzu (pagātnes formā) paņemt velli un pēcpusdienā nozust līdz vakaram - dragāt pa laukiem, elpot svaigu gaisu, dievināju to patīkamo nogurumu. Kopš dzīvoju Rīgā, man ir pieejams tikai velotrenažieris, ne tuvu nestāv īstam, dzīvam velim. :D
Malacis, prieks par Tevi! :)
:) Pa Rīgu ir bik citādāk kā laukiem, brīžiem interesantāk, brīžiem bīstamāk, bet jā, nogurums bija laabs :)