vieta... |
Man domāt ka rektoram amatam kā reizi matemātiskais piesitiens netraucētu... jo filozofi. Ehh, labāk neteikšu neko.
protams, loģiska domāšan utt ir dikti labi, bet mani bik baida lielā
iespringšana par eksaktajiem, jo vispār vajag par visiem priekšmetiem rūpēties, lai ir harmoniska attīstība. Latvijā humanitāro jau ir stipri par daudz. Mums vispār ir par daudz tādu, kas iegūst augstāko izglītību :)
Jautājums nav īsti par to, cik daudz, bet gan - cik kvalitatīvi. Jo tas, ka ir daudz cilvēku ar augstāko izglītību ir super, bez tā nevar. bet ar sliktu augstāko izglītību vairs nav tik jautri. + valsts jau nekontrolē, cik mums ko kur vajag, tāpēc parasti izvēlas vieglāko (cilvēks ir slinks zvērs, ar to jārēķinās :)
Mums diemžēl ir maz tādu, kam ir laba augstākā izglītība. Un traktoristam augstākā nav vajadzīga, sētniekam, pastniekam un pārdevējam veikalā arī nē. Tapēc te es varētu strīdēties, ka mums procents ir par augstu pašlaik :) Cita lieta, ka cilvēki uzskata, ka par ekonomistu vai jebkādu vadītāju varēs strādāt pavisam bez izglītības.
Principā jau vajag sākt ar bērnudārziem, pamatskolām un tādā garā, visu kompleksā. jo nevar augstskola prasīt supergudrīšus, ja realiztātē atnāk no vsk tādi nekādi. protams, var jau mest visus laukā, bet principā tā tā lieta neiet.
Pamatskolām un bērnudārziem nav ne vainas, videnēm arī. Es to tev kā pirmās ģimnāzijas absolvente varu pateikt :) Viss ir atkarīgs no cilvēka, tie, kas grib, arī iemācās. Tie, kas negrib, tikai velk uz leju visus pārējos.
Latvijā es zinu tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitamas skolas, kur kāds prasa supergudrīšus. Diemžēl manā izpratnē LU varbūt viena-divas fakultātes tur kvalificētos, citas ir diezgan relaksētas un nav dzirdēts ne par deadlainiem ne par aktīvām mešanām ārā par sliktiem rezultātiem vai nespēju nokārtot eksāmenus. RTU tas pats, man te pastāstīja ko cilvēki otrajā kursā mācās ekonomikā. Es biju šokā, man to mācīja 8.klasē ekonomikas pamatos. 1) bērnudārziem tāda vaina, ka to nav. ok, varbūt tas tik ļoti neietekmē izglītību, bet principā tā ir problēma.
2) bez 1. ģimnāzijas ir vēl ļooti daudz skolu. jā, ir krutas kurās māca unta. bet ir nereāli, ka iespējama laba izglītība, ja skolotājiem ir attiecīgas algas, nav nepieciešamie materiāli (krutas kaut tās pašas ķīmijas, fizikas klases). Latvija nav tikai Rīga un Rīgā nav tikai Centra rajons. 3) Tā būtu universitātes pašnāvība, ja mestu ārā cilvēkus, kuru maksātā nauda sastāda 50 % no universitātes budžeta (kā, piem, laikam ir LU). Fizmatiem ir racionālāki apsvērumi! Viņi prot sabalansēt, ja nē tad ātri nomet. Domāju, ka Auiziņš neaizmirsīs altruismu un to, ka iespēju robežās jāatbalsta humanitārie! Vēsturniekiem vēl kam zaļo gaismu. Lai piedod filozofi, tas ir figņa un lv nekad nebūs labi filozofi mācoties kaut ko vienkārši tāpat. Jeb fiziķis var būt liriķis, bet otrādāk diez vai!
| ||