Feb. 20th, 2012 @ 08:58 am .

jau ap sešiem kaķe sāka dancot pa gultu, medījot savu rotaļu peli. bet, kā liecos pie viņas, tā tik mīlīgi glaudījās, ka ilgi nevarēju izmest no gultas. galu galā izmetu, bet jēgas nekādas, tāpat aizmigt nevarēju, kaut kādi nelabi sapņi bija. šķiet, ka tur bija kaut kas ļoti svarīgs, vismaz atceros to, ka pamostoties par viņiem bija tāda sajūta. bet saturs jau sen aizmirsts.
Par šo pukstu
Feb. 20th, 2012 @ 02:50 pm .nieki.
Tags: ,

mums ar kolēģi ašās idejas, ko gan es vakar jau kkādā sakarā padomāju. cilvēki par kaut ko vairāk [vai jebko] parasti saprot, paši nonākot attiecīgajā situācijā. to, kā jūtas autobraucēji, vislabāk saprot tie, kuriem ir auto, to, kā vecāki - cilvēki ar bērniem, to, kā jūtas cilvēki ar īpašajām vajadzībām, viņi paši un viņiem tuvie. nu lūk, un jo katram ir vairāk lomu un plašāks saskarsmes loks ar dažādām problēmām/dzīvēm/situācijām, jo vairāk saprašanas, bet cilvēkiem pavisam bez saprašanas kādā jautājumā, nevajadzētu līst pie tā spriešanas. tad nu par valsts dzimstības veicināšanu vajadzētu domāt pārsvarā cilvēkiem, kuriem pašiem ir bērni [pārdomas saistībā ar Valsts dzimstības veicināšanas fondu , par kuru kolēģe nupat pateica un tad mēs kaut kā aizrunājāmies, kas tad ko varētu veicināt]. un, ņemot vērā kopējo izmiršanu, saeimā ar varētu laist pārsvarā tik tādus. no otras puses, noder arī tie, kam nekā nav, jo, ja jau veicinās, tad jāzina, kas neveicina. slinkums meklēt, bet interesanti, kas pa cilvēkiem ir Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā vai, piemēram, MK Demogrāfisko lietu padomē.
nosacīti šai pašā sakarā, lasīju Astēs stāstu par to, kā dāma brauca uz suņu izstādi laikam jau Venēcijā ar īru vilku suni un sākotnēji dikti baidījusies, ka būs tāpat kā LV, šausmināšanās un neiecietība, un tur viss vēl šaurāks un mazāks, bet nekā, aicināta ar visu milzeni kafejnīcās sēdēt, cilvēki priecājušies un interesējušies, bez nekādas neiecietības par lielajiem zvēra apmēriem. jo nav jau svarīgas lietas, ir svarīga attieksme.
nav jau nekāds risinājums visam, bet laikam jau varētu jaunajā gadā vēlēt visiem bērnus, suņus, mašīnas, riteņus, dažādu rasu, ticību un veselības stāvokļu cilvēkus apkārt tik, cik vien var, lai saprastu, vairāk, dziļāk un pamatīgāk.
Par šo pukstu
Feb. 20th, 2012 @ 09:30 pm .
Tags: ,

šodien jogā lielisks temps bija, man jau patīk. arī vingrinājums izaugsmei, tā teikt, kuru visi pamēģina pūšot un elšot, lai secinātu, ka var tikai viens :) un šodien pirmā reize [vai otrā?], kad šoziem sanācis uz ielas paslīdēt, veselas divas reizes. te arī joga palīdzēja nekrist, jo ķermeņa centrs un stabilitāte tomēr dara savu.
#
enerģija atgriežas, palēnām, bet tomēr.
Par šo pukstu