| Feb. 20th, 2012 @ 02:50 pm .nieki. |
|---|
mums ar kolēģi ašās idejas, ko gan es vakar jau kkādā sakarā padomāju. cilvēki par kaut ko vairāk [vai jebko] parasti saprot, paši nonākot attiecīgajā situācijā. to, kā jūtas autobraucēji, vislabāk saprot tie, kuriem ir auto, to, kā vecāki - cilvēki ar bērniem, to, kā jūtas cilvēki ar īpašajām vajadzībām, viņi paši un viņiem tuvie. nu lūk, un jo katram ir vairāk lomu un plašāks saskarsmes loks ar dažādām problēmām/dzīvēm/situācijām, jo vairāk saprašanas, bet cilvēkiem pavisam bez saprašanas kādā jautājumā, nevajadzētu līst pie tā spriešanas. tad nu par valsts dzimstības veicināšanu vajadzētu domāt pārsvarā cilvēkiem, kuriem pašiem ir bērni [pārdomas saistībā ar Valsts dzimstības veicināšanas fondu , par kuru kolēģe nupat pateica un tad mēs kaut kā aizrunājāmies, kas tad ko varētu veicināt]. un, ņemot vērā kopējo izmiršanu, saeimā ar varētu laist pārsvarā tik tādus. no otras puses, noder arī tie, kam nekā nav, jo, ja jau veicinās, tad jāzina, kas neveicina. slinkums meklēt, bet interesanti, kas pa cilvēkiem ir Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā vai, piemēram, MK Demogrāfisko lietu padomē.
nosacīti šai pašā sakarā, lasīju Astēs stāstu par to, kā dāma brauca uz suņu izstādi laikam jau Venēcijā ar īru vilku suni un sākotnēji dikti baidījusies, ka būs tāpat kā LV, šausmināšanās un neiecietība, un tur viss vēl šaurāks un mazāks, bet nekā, aicināta ar visu milzeni kafejnīcās sēdēt, cilvēki priecājušies un interesējušies, bez nekādas neiecietības par lielajiem zvēra apmēriem. jo nav jau svarīgas lietas, ir svarīga attieksme.
nav jau nekāds risinājums visam, bet laikam jau varētu jaunajā gadā vēlēt visiem bērnus, suņus, mašīnas, riteņus, dažādu rasu, ticību un veselības stāvokļu cilvēkus apkārt tik, cik vien var, lai saprastu, vairāk, dziļāk un pamatīgāk.
|
|  |
