vieta

Komentēt jau es sev ļauju ;) Un par to ticību sev - tev tiešām vienmēr ir ticība sev? Man galīgi ne..

(Dot pretī)(Parent) (Thread)

Mana lielākā problēma - man nav ticības sev nemaz. Paradoks. Teorija ir viena lieta, prakse cita.

(Dot pretī)(Parent) (Thread)

High five ;) Es arī teorijā esmu lieliska, bet tā prakse...

(Dot pretī)(Parent) (Thread)

Prakse, pieredze un tā tālāk. Nesen [1-2 ned atpakaļ, tur intervija bija ar kaut kādu personāļdaļas keksu] lasīju db, vislabākie darbiniekie VW ir tie kas strādājuši Mc. Kā? Viņi māk pašu svarīgāko - pakļauties noteikumiem. darbagaldu pieskatīšanu, rutīnisks mehānisks process. Kāds sakars ar ticību sev? bieži tu nevari izpausties un you must adapt Manuprāt tā puse tev lieliski darbojās praksē. Varbūt nav taisnība. Nu labi, kaut ko nedaudz personiskāku. Šon man dzimene un tikko noskatījos filmu Seven pounds - man ieteica apsveicot. Samocīta filma. Tur daudz ko var saskatīt, bet neizdevusies un nepozitīva [piemēram pursuit happiness ir pay it forward].Savukārt kāds sakars ar to visu? Filmā čalim bija problēmas ar ticību pašam sev, ok viņa būtību sieva un vēl šis tas nozaga, bet iedīglis? Morāle: pat ja tic sev un esi veksmīgs, izdevies, ne vienmēr tā ir īstā ticība. So pat pasticība ir mainiga. varbūt labi neizteicos un sakarīgi, filozofiski, bet šis temats ir daudzejādi slidens :D

(Dot pretī)(Parent) (Thread)

Beigas manam komentāram samocītas. vajadzēja pārlasīt, paskaidrot. Bet nu es aši rakstīju :)

(Dot pretī)(Parent)

:) Apsveicu dz.dienā ;) Jā, tā pakļaušanās noteikumiem man visnotaļ atstrādāta, bet tai maza saistība ar ticību sev. Principā, uzticēšanās sev, savām sajūtām, vajadzībām un domām ir TAS [atsijājot nost visu iemācīto, bailes etc]. Un attiecīgi - darīšana. Tā ir personīgā izaugsme, kuru darba vidē grūti kaut kā šķiet ieņurcīt. Labākais darbinieks no darba devēja puses un darbinieks, kas jūtas labi par sevi man vispār šķiet grūti apvienojamas lietas.. Bet ne neiespējami.

(Dot pretī)(Parent)