nezinu. mani brīžiem tie vārdi, kas galvā rosās, tā nomoka, ka lec kaut akā. un kad izrakstu ārā, viņi tur ārpusē vēl savairojas, atgriežas un salien atpakaļ ar simtreiz mokošāku spēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
hofmaņa "runcī murī"
ir teorija par kaut kādu kaitīju vielu "materia pecans", kas kādam tipam bijusi iekšā rokā, un tad to vajadzēja izsmērēt pa papīru un nosaukt par dzeju :)
bet to, kas notiek ar vārdiem ārpusē, es nesaprotu.
esmu daudz domājusi par to, kāpēc vārdi, ko istāsta citam, pat ja tas neklausās, iet citu ceļu nekā savā nodabā teikti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši par to arī domāju

(Reply to this) (Parent)