tajās latgaļu tautas dziesmās, kuras es tagad māku, jaunuves pašas izvēle ir ļoti cienīta, turklāt lietas kārto māte.

vai nu meita sēž zem rūžeņas un, kaut arī labi zina, ko grib, tomēr nesaka neko, tikai nomētā ar akmeņiem visus dīvaiņus, kamēr māte pieaicina riktīgo.
vai esī es biju māmeņai vina pate meiteņa - atkal māte piedāvā variantus un meita izsakās.
un ja kāds izrāda iniciatīvu (lobais puika jezups), tad to nosauc par rupuci, un viss - tā apkaunots, ka vēl tagad par to dzied.

(Reply to this) (Parent)