cik nu es saprotu, visa tā muļķība balstās uz tādas lietas, kā nomierināšanās. Cilvēka psiches dabiskais stāvoklis ir būt stresā, abet organismam tas netīk. Ja ir stress, tad ir jākaujas un/vai jābēg, nevis jādomā par augoņu dziedināšanu vai sajāto acu regulēšanu. Kādas, b.. acis, šausmas, stress, zobenzobu zobārsts, vāāā!! Tā saka organisms, saņēmis no psihes signālu, ka kontrole apturējusi tramvaju. Tā nu apaugam ar augoņiem un cistām.

Attiecīgi, jāpanāk, lai psiche kļūst stulba (kā māca Norbekovs, mhm). Lai saka, ai, poh par zobenzobu zobārstu, poh par valdību, gejiem, sātanu un izvarošanu kāpņu telpā. Labāk stulbi smaidīšu un viss būs šokolādē! saka psihe un smaida.

Orgānisms attiecīgi saņem signālu, ka viss ir štokos, zāle ir zaļa un karbonādes nodrošinātas, atviegloti nopūšas, izslēdz mūžīgo gatavību kaujai un ķeras pie saimniecības sakārtošanas.

Tas, imho, viss. Man gan līdz līksmai muļķībai kā līdz pensijai, tas nu tā.

(Reply to this) (Thread)

akurāt :)

(Reply to this) (Parent)