| Vōlsas diēta, kopsavilkums |
20. Mar 2015|15:53 |
te būs sen solītais stāsts par diētu.
sākums te
http://klab.lv/users/kihelkonna/503717.html
te http://klab.lv/users/kihelkonna/506455.html#cutid1
un te http://klab.lv/users/kihelkonna/508433.html
diēta ir orientēta uz hronisku, tai skaitā autoimūnu slimību slimniekiem. jūs pārējie ejiet un pierijieties bulciņas!
diētai ir trīs līmeņi (Wahls diet, Wahls paleo, Wahls paleo plus), un tā tiek balstīta uz paleo diētas. Vispirms par paleo jeb alu cilvēku diētu. Mednieki-vācēji. Cilvēks ģenētiski nav diži mainījies pēdējo 2.5 miljonu gadu laikā. Tātad viņš ģenētiski ir designēts tādai barībai, kāda bija pirms 2.5 miljoniem gadu. Cilvēki sāka masveidā ēst graudu produktus pirms kādiem 10 tūkstošiem gadu, piena produktus un pākšaugus pirms kādiem 7 tūkstošiem. Tas ir gauži īss laiciņš salīdzinot ar tiem 2.5 miljoniem, un nav brīnums, ka pārlieku cieša turēšanās pie šo jaunievedumu ēšanas var būt saistāma ar veselības problēmām. Ko tie alu cilvēki ēda? Vairākus simtus sugu. Un tādas vienas paleo diētas nemaz nav. Arktiskie mednieki-vācēji 10 mēnešus gadā pārtika no gaļas, kamēr Amazones un Āfrikas mednieki-vācēji ēda kukiņus, abiniekus un rāpuļus, un augu sugu simtus. Visi ēda to, kas bija uz vietas un konkrētajā gadalaikā, un atkarībā no vietas tad varētu definēt tūkstošiem dažādu diētu. Kopīgs viņiem bija tas, ka viņi dabūja vairāk vitamīnus, minerālvielas un neaizstājamās taukskābes nekā mēs. Mēs uzpildāmies ar baltajiem miltiem, to un šito, un vitamīnu un minerālvielu sanāk mazāk. Te var ļoti gari izrakstīties par zinātnieku strīdiem un tamlīdzīgi; izlaidīšu. Teikšu vien, ka pašlaik mans mērķis ir piebāzties ar vitamīniem un minerālvielām.
Wahls diēta nav tikai kārtējā paleo diēta. Uz paleo diētas bāzes autore veido sistēmu, kas varētu organismu ar uzviju apgādāt ar vajadzīgajām vielām. Galvenās atšķirības starp Wahls diētu un parasto paleo:
- daudz uzturvielu;
- daudz tauku. smadzenes 60-70% sastāv no taukiem. Daudz kā vajadzīga (neizplūdīšu);
- pēc iespējas vietējie produkti (šis gan neliekas nekāds jaunievedums);
- bez glutēna, bet piena produktiem, bez olām, gandrīz bez pākšaugiem. Daži paleo diētu varianti šos pieļauj, citi atkal nē.
(Autorei pašai ir alerģija uz olām, tādēļ viņa tās izslēdza. Pārējiem viņa iesaka iztikt vismaz 3 nedēļas bez šamējām, un tad vairākas ēdienreizes viņas ēst. ja nekas slikts nenotiek, tad alerģijas nav, un var ēst. Vēl autore uzsver to, ka zinātnieki turpina pētīt, kādas vielas mūsos darbojas un kādas ir pārtikas produktos. Varbūt pēc kāda laika atklāsies, ka autores veselības lielā uzlabošanās ir pateicoties tikai kādam vienam produktam. Tāpēc autore uzskaita visu, ko ir darījusi pati, un savos pašreizējos pētījumos cilvēkus apstrādā tieši tāpat.)
====Vōlsas diēta, pamata līmenis =====
1. katru dienu deviņas (9) tases dārzeņu.
1.1. trīs tases lapaino zaļumu (vēlams, tumšzaļu).
1.2. Trīs tases krāsaino dārzeņu un augļu (ogas, tomāti, bietes burkāni, utt);
1.3. Trīs tases ar sēra savienojumiem bagāto dāzeņu (kāposti, sīpoli, redīsi, ķiploki, pamatā šie ir gaišā krāsā).
2. Bez glutēna un piena produktiem.
20-30% eiropiešu pēctečiem ir vismaz viens no tiem diviem gēniem, kas var vēlāk izraisīt (bet var arī neizraisīt) jutību uz glutēnu. Ja arī neizraisa, glutēna un/vai kazeīna olbaltumvielas var tracināt imūnsistēmu, un mēs te runājam par autoimūnām slimībām.
Starp citu, autore stāsta, ka starp viņas MS slimniekiem bijuši vairāki ar stipru un neskaidras izcelsmes migrēnu. Atsakoties no glutēna un piena produktiem, migrēna mēdzot zust. Atsākot šo produktu lietošanu pēc ilgāka laika, migrēna 80% gadījumu atgriežoties.
3. Gaļa - pēc iespējas no lopiem, kas baroti ar zāli vai dzīvojuši savvaļā. Savvaļas apstākļos augušajiem lopiem esot pareizāka omega3 - omega6 taukskābju attiecība. Šo vēl neesmu pietiekami izstudējusi.
==== Vōlsas paleo, otrais līmenis ====
===Šis ir autoimūnajiem un hroniskajiem; pārējie iet uzēst bulciņas===
1. samazināt bezglutēna graudus, pākšaugus, kartupeļus. Var neizslēgt, bet atstāt 2 ēdienreizes nedēļā. Gadījumam, ja iet ar draugiem uz restūzi.
2. Jūraszāles un aļģes, un orgānu gaļa.
Jūraszālēs un aļģēs ir tādas vielas, kas citur ir maz, un orgānu gaļa arī ir svarīga. Sirdis - koferments Q milzīgos daudzumos. Aknas (es uzmeklēju references) vispār. Visādi labie vitamīni aknās ir ap 100 reizēm vairāk nekā muskuļu gaļā. Par laimi, man ļoooti garšo aknas.
3. Fermentēta pārtika, mērcēti rieksti un sēklas, vairāk svaigu produktu.
Fermentēta pārtika - viss, ko mūsu senču bāza traukos, lai saglabātu. Skābēti kāposti kaut vai. Un tas jau sen zināms, ka riekstus un sēklas pirms ēšanas vajag pamērcēt ūdenī.
=== Trešo līmeni, Wahls paleo plus, es neapskatīšu. Tā ir gandrīz bez ogļhidrātiem, tur ir daudz tauku, un tā diezgan līdzinās ketogēnajai diētai. Autore pati pašlaik ēd pēc šīs diētas. Bet tas drīzāk būtu tiem, kas ir ļoti smagi slimi.
================
==== Izvērsums ====
Vōlas diētas pamatā ir 9 tases dārzeņu. Var sākt ar mazāku daudzumu. Kamēr pierod un kamēr zarnās savairojas konkrētie mikroorganismi. Labāk mazāk nekā nekā.
Tase ir apmēram ceturtdaļlitrs.
Zaļie lapu dārzeņi
Tajos ir BACK! B, A, C un K vitamīni. Protams, daudz kas cits arī.
B - nervu sistēmai.
A - acu veselībai (MS slimniekiem nereti kaut kas slikts notiek ar acīm). Imūnsistēmai. Kauliem.
C - imūnsistēmai. Antioksidants.
K - asinsvadu veselībai, smadzeņu veselībai.
un, protams, tūkstošiem citu savienojumu, no kuriem daudzus zinātnieki nemaz vēl nav izpētījuši. Var jau mēģināt šos vitamīnus uzņemt ar tabletēm un pulveriem, bet nevar šādi dabūt tās vielas, kas vēl nav nemaz atklātas. drošāk ir ēst dārzeņus, un apēst to, ko varbūt atklās pēc 100 gadiem. un arī autoimūno slimību precīzs cēlonis vēl nav atklāts. Negaidīsim taču, ka pēc 100 gadiem atklās. Ārstēties var arī ar neizpētītām un neatklātām lietām.
Visu veidu salāti, biešu lapas, pieneņu lapas, lapu kāposts (kale - amerikāņi par šo fano visos veidos), pētersīļi, spināti utt.
Krāsainie dārzeņi
Labāk tādi, kas viscaur krāsaini (burkāni, bietes), nevis tādi, kam krāsaina virsa (redīsi). Redīsi tiek atmaskoti, un pieskaitīti pie baltajiem.
Autore apgalvo (es nepārbaudīju), ka antioksidanti mēdz būt krāsaini. Krāsainie dārzeņi, lai iegūtu savu košo izskatu, ir izrotājušies ar antioksidantiem. Antioksidanti dodas mūsu šūnās iekšā un tās tīra no (no kaut kā). Katrā ziņā simtiem pētījumu rādot, ka antioksidanti mūsu diētā glābj mūs no sirds slimībām, vēža un demences.
Tālāk autore vēl iedala šīs krāsas. Zaļš (asparāgi, avokādo, zaļie kāposti, pākšu zirņi, kivi, zaļās olīves, zaļās paprikas uc), sarkans (bietes, sarkanie apelsīni, sarkanie kāposti, ķirši, dzērvenes, greipfrūti, sarnanā paprika, sarkanās vīnogas, granātāboli, zemenes, tomāti, arbūzi), zils/violets/melns (aronijas, mellenes, dateles, baklažāni, vīģes, melnas olīves, plūmes, kazenes uc), dzeltens/oranžs (aprikozes, burkāni, dzeltenie kivi, citroni, mango, apelsīni, persiki, oranžā un dzeltenā paprika, dzeltenie tomāti uc). Autore iesaka katru dienu ēst visas šīs krāsas. Tas gan man tāls ideāls.
Ar sēru bagātie dārzeņi
Asinsvadu veselība (tas ļoti attiecas uz MS, kam raksturīgi aizsprostojumi smadzeņu asinsvados; daži tos sekmīgi ārstē ar operācijām, bet efekts ir īslaicīgs, un cik tad bieži graizīsi asinsvadus smadzenēs; tad jau labāk uzēst kāpostu).
Pamatā kāpostu dzimta, sīpolu dzimta (es teiktu - liliju dzimta) un sēnes. Tiek saukti arī par baltajiem dārzeņiem (tajos iekļaujot arī atmaskoto redīsu).
Gaļa
Pirmajā līmenī - no 170 gramiem dienā. Otrajā līmenī 255 - 600 grami dienā.
Autore pati bijusi veģetāriete kopš studiju gadiem, bet nācies mainīties. Protams, ir iespējams šīs diētas ietvaros palikt par veģetārieti - bet tad stipri jārēķina, lai dabūtu visas tās vielas, ko var apēst ar vienkāršu gaļas gabalu.
Interesants ēdiens, ko autore noteikti iesaka, ir kaulu buljons. Protams, mūsu senči tādu vārīja, un pēdējā laikā vāra maz. Nevārītāji atsaucas un astoņdesmito gadu mediķu kampaņu par zupu ēšanas neveselīgumu. Tagad atkal viss ir otrādi.
Kad mani senči nokāva cūku, viņi no tās izlietoja visu. Nevis noēda muskuļus, kā pēdējos gados cilvēki dara. Galertus taisīja un asinsdesas. Bijusī veģetāriete autore tagad vāra, piemēram, vistu pirkstu zupu, un tos pirkstus vēl apgrauž, jo tie esot vajadzīgi kaulu veselībai.
Buljons mēdz būt garšīgs un sātīgs. Un pilns ar mūsu kauliem vajadzīgām minerālvielām. Tur ir amoniskābe glutamīns. Un kaulu buljonam nav veģetāra aizstājēja.
Jūraszāles un orgānu gaļa
Neizplūdīšu sastāva aprakstā, pierakstīšu dozas. Svaigas - 2.5 unces. Kaltētas pārslas - 1 tējkarote. Pulveris: 1/4 tējkarote. Dienā. Sugas vajag mainīt, un starp kūrēm taisīt pauzes.
Turpmāk vēl. Drukas kļūdas izlabošu kaut kad vēlāk. Un grāmatā ir lielas sadaļas arī par fiziskajiem vingrinājumiem (ja kāds gadiem ir tikai sēdējis vai gulējis, tad viņš nesāk staigāt tāpat pats no sevis). Par tiem nez vai rakstīšu.
===
DISKLAIMERIS
Šī ir mana subjektīva interpretācija. Ja tu ņem šo nopietni, tad vaino pats sevi.
autores kopsavilkums jūtūbē:
https://www.youtube.com/watch?v=KLjgBLwH3Wc |
|