Comments: |
mēs lasām garos gabalus par notikumiem. mazzaķis jau otro reizi klausās oza zemes burvi, pirms tam daudzas reizes lasījām mazo spociņu. tad vēl lindgrēnas gabalus. kestneru. brālīti trusīti. mazmurkšķis pārlasa džeronīmo stiltonus. tieši šāda tipa gabalus es īsti pat neatceros latviešiem. bija vāverēns toms, bet to mm atteicās klausīties.
No tā, ko pati atceros (varbūt lielākam vecumam, nezinu): Vārnu ielas republika. Jānis Grīziņš Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi. Zenta Ērgle Staburaga bērni, Valdis (man patika) Ezera salu vilinājums. Jānis Mauliņš Zem zilās debesu bļodas, Vizma Belševica
un vēl bija kautkas par upes dzīvi, bet neatceros nosakumu. Un ne no latviešiem man bērnībā patik par Herbi ar lielo cepuri.
jā, no šiem mēs daudzreiz jau izlasījām herbi. autors Preislers, no viņa vēl lasāmi ir mazā raganiņa un mazais spociņš. Staburaga bērni - ir cilvēki, kam patīk un ir kam nepatīk (man). bet būs jāpamēģina.
Tāpēc jau tiem bērniem ir vienīgajiem komentārs, ka man pašai patika : D | |