|
2. Feb 2014|13:54 |
oj, es kā reiz neesmu mobilizēta māte, mācīt nemāku, tikai parādīt ar pirkstu, kur sameklēt materiālus, kad bērns grib mācīties pats. Attiecīgi bērni mācās tās valodas, kurām tiek klāt "dabiski" (b/d krievu drusciņ, no multenēm angļu drusciņ, bez nekādas tulkošanas) un pēc tam skolā, tikko sāk mācīt, tā mācās (mums gan skolā anglene no 1. klases un krievu no 3. laikam - bērns gan it kā visu laiku ir bijis krievu valodas vidē, bet nu tā reāli sāka apgūt tikai tad, kad viņu sāka sistemātiski un profesionāli mācīt). Vārdsakot, es ļoti paļaujos uz izglītību ārpus mājām un to, ko bērns pats var atrast grāmatplauktos/internetā. Kas droši vien ir tas pats princips kā "jaundzimušajam neprasa, vai grib", jaundzimušajam jau arī "nemāca" dzimto valodu, tā vienkārši ir visapkārt, un bērns to apgūst pats. (Nu labi, es pirmajam bērnam "mācīju", bet tagad sapratu, ka nafig censties, atšķirība minimāla - tikai tik, ka, jo mazāk māca, jo praktiskāka apgūto vārdu izvēle.)
Bet nu ja nu ar motivāciju, tad tas ir diezgan īzī, manuprāt. Izvēloties to sportu, kas pašam patīk, un tādu diētu, kas garšo, galīgi nav sarežģīti to piekopt regulāri un bez liela kreņķa [okej, es tagad esmu slaists un neko nepiekopju, bet nu kad piekopšu, tad noteikti iešu pa vieglākās pretestības ceļu]. Līdz ar ko, ja tomēr runa ir par to, ka "apņemties un pabeigt" (ja mēs pieņemam, ka ir nepieciešams obligāti "apņemties un pabeigt"), tad māci to valodu, kura tev pašai patīk labāk, nevis to, ar kuru strādāt ir jāpiespiežas.
Es savulaik šo problēmu (āāā, tak vajag mācīt mazam bērnam valodas jo vajag!!!) atrisināju, iegādājoties pāris grāmatiņas, kurās bija viens un tas pats vārds skaidrots gan latviski, gan krieviski, gan angliski. Tādam bērnam jau tik un tā visu valodu diez vai var iemācīt - ne jau ar piecām minūtēm dienā enīvej - līdz ar to tas, ko tu gribi, ir vienkārši iedot priekšstatu par valodu, vai ne? Nu, vai arī variants, kurā bērnam tiek piedāvātas multenes/spēlītes ne tikai angliski, bet arī krieviski. |
|