kihelkonna - mazmurkšķa hronikas - mumbada nipada [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

mazmurkšķa hronikas - mumbada nipada [28. Sep 2013|12:10]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

mazzaķis (3.7) iegājis jaunā stadijā - viņš visu laiku bez apstājas runā. es zināju, ka var būt tāda stadija, bet nekad nebiju tādu redzējusi, mazmurkšķim tādas nebija. vēl viņš turpina spēlēties ar visādiem kukuržņiem un visu citu, ko atrod. pietiek viņam kaut ko paņemt rokā, lai ietu vaļā. nekas īpaši neparasts tur nenotiek - lietas pārvietojas, izspēlē dažādas sadzīves situācijas, sarunājas. kurš ies pa priekšu un kurš iekritīs bedrē. kādam vajag uz podu. kodēm vajag lasīt grāmatu. (turpmāk vēl.)
kad lietas pārvietojas, viņas to cenšas ar parastu tipināšanu, bet vienmēr pa ceļam gadās arī lidot un kaut kur apdaudzīties.

dažreiz viņš savā nodabā iemēģina vārdu spēles. dek dok dēk dāk tāk plāk klāk kleiklo mumbada nipada (nupat pierakstīju). vairākas dienas viņš savā nodabā dziedāja "lepiko" un tad prasīja - mamma, vai tu dziedāji lepiko, kad biji bērns?

======

nesen dārziņā audzinātāja paziņoja, ka mz stipri kaujas. nevis kā agrāk, kad viņš taisīja klopes ar diviem pāris gadus vecākiem puikām. un viņš vairs nav pats mazākais. tai dienā viņš apstaigājis visus bērnus, arī sīkos, katram pēc kārtas iedevis pa ļecku, atņēmis mantu, un vēlāk viens pats ar tām mantām spēlējies. citus klāt nelaidis, jo viņam labāk patīk spēlēties vienam pašam. prasu audzinātājai, ko darīt, viņa saka, ka nezina.

likteņa ironija - es zinu, ka pietiek ar vienu mazmurkšķa tipa bērnu, lai šāda rīcība nebūtu pieņemama. vairums kaušļu mātes to droši vien nezina, jo tādus mazmurkšķus nav redzējušas. ir arī mātes, kas domā, ka ikvienu bērnu vajag sist tikmēr, kamēr viņš sāk sist pretī. mazmurkšķis vēl tagad nesit pretī un vispār nevienam dzīvē nav iesitis, kaut arī izdevību mz sabiedrībā ir daudz. un jā, es, dabūjusi gluži citādāku audzināšanu, savos daudz lielākos gados tā arī neesmu iemācījusies sist pretī. bet es varu izvēlēties sabiedrību, kurā nenotiek sišana.

nolēmām, ka mz ir problēmas ar impulsu kontroli. viņš vispār zina, ka kauties nevajag, bet iesit un pēc tam atceras.

pieņemtie mēri paškontroles veicināšanai:
- vispārēja disciplīna mājās. nekāda atteikšanās darīt to, ko māte saka. un māte bieži palūdz kaut ko izdarīt. kas neparasti - bērni sākuši mani klausīt. es bišķi pamainīju pieeju.
- ikdienā visāda nogaidīšana. tu dabūsi to pēc tam, kad es būšu izdarījusi to un to.
- spēles ar pašdisciplīnas elementiem. piemēram, paslēpes, kur jāgaida, kamēr atradīs, kaut arī gribas spiedzot lekt ārā.
- audzinošas pārrunas.

vakar audzinātāja teica - ko mēs ar to mz esam izdarījuši, viņš nekaujas vairs nemaz. dažreiz redzams, ka ciešas, mmm!, bet nesit.

protams, bardaks pie mums mājās turpinās, bet ar dažiem citādākiem elementiem.

======

vasarā laukos mums divas reizes nedēļā atbrauc autoveikals. visi apkaimes bērni ar naudiņām skrien pēc saldējuma, tas ir dienas svarīgākais notikums. es tais dienās jau no rīta ielieku kabatā naudu, lai būtu gatava, kad taurēdama garām pabrauc mašīna.

šad tad centos pierunāt mazmurkšķi (6) vienu pašu iet pēc tā saldējuma. viņa vienmēr atteicās un lūdzās, lai es eju līdzi. viņa ir pārāk bikla, lai paprasītu šoferim vajadzīgo (kaut arī viņš mūs ieraugot uzreiz atver saldētavas atvilkni, turklāt ir patīkams) un vēlāk iedotu naudu.

vasaras beigās bija tāda epizode. kopā ar mums bija arī mm brālēns mj (5). piebrauc autoveikals, iedodu mm naudu, abi kopā aizjož. mz ir augšā mājā, eju pakaļ. mz arī grib uz veikalu. labi, eju ārā domādama, ka šis man seko. viņš izskrien no mājas ar stipru aizkavēšanos. kad nonākam pie veikala, mm ar mj jau nopirkuši 3 saldējumus, viens no tiem mazzaķim. samaksājuši. un tad noskaidrojas, kur mz kavējās. viņš svarīgiem soļiem pieiet pie mašīnas, pakāpjas un ar riktīgu direktora rīkotāja žestu pasniedz šoferim latu. izrādās, viņam pilna kabata ar latiem. tātad kamēr es gaidīju mz, viņš piestūma kasti pie kumodes un savāca no augšējās atvilknes ōmiņa dāvinātos suvenīru latus (16 gb) un sabāza kabatā. lai varētu iepirkties kā lielais. to viņš noteikti bija jau sen ieplānojis. (sarunāju ar šoferi, ka viņš latu paņem un vēlāk man pa kluso atdod.)

tas no sērijas, ka ja pēc bērna varētu spriest par ģimeni, tad mums būtu divas dažādas ģimenes.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]nastja
Date:28. Septembris 2013 - 13:07
(Link)
ir tik ilnteresanti lasīt, cik atšķirīgi ir tavi bērni. Vispaŗ jau jebkuri 2 vienas ģimenes bērni ir atšķirīgi. Man gan vienīgās atšķirības starp KK un RK ir bēbīšvecuma.. un tur jau, ja neskaita temperamentu, atšķirību pamaz.. agrāk vai vēlāk tāpat visi iemācās velties, sēdēt, rāpot, ēst, utt.. citkārt domāju, diez kāds būt Robis, kad sāks runāt un paaugsies.. man klusa aizdoma, ka tāda Rīgas Dīva kā brālis nebūs.. bet kas lai zin :)
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:28. Septembris 2013 - 13:33
(Link)
man tādqa nejauša statistika - otrie bērni parasti ir lielāk delveri nekā pirmie :)
[User Picture]
From:[info]ld
Date:28. Septembris 2013 - 22:29
(Link)
es apbrīnoju Tevi, Tavas novērošanas spējas un spēju saprast, kur problēmām kājas aug.
es te cīnos ar savām ķibelēm un nupat man ir ienācis prātā, ka nelaimes cēlonis esmu es pati. es nepareizi runāju ar cilvēkiem. ar tuviem cilvēkiem, jo lielākoties mana ģimene uzskata, ka es neko neprotu un nemāku.