| rīgas svētki |
[18. Aug 2013|09:10] |
vakar pirmo reizi apmeklēju Rīgas svētkus. laulenis mūs uz tiem veda no pašas Valmieras, jo viņam ļoti gribējās redzēt lidmašīnu šovu. lidmašīnas tiešām bija pa īstam, viņas lidoja tā un šitā, tikai jau pēc pirmās lidmašīnas bērni sāka pīkstēt, ka viņiem gribas ēst, dzert, gulēt, sēdēt, stāvēt un ko tur vēl ne (čurāt ne, jo pamanījāmies vieni no pirmie iemēģināt pārvietojamās tualetes; no rītiem viņas ir tīras, bet labāk neiztēlošos, kādas viņas ir vakarā; mazzaķim likās ļoti interesanti aplūkot mūsu priekšgājēja veidoto kaku). izstāvējām rindu uz helikopteru. tur patīkams jaunietis stāstīja par dažādiem aparātā redzamajiem verķiem, tiešām iespaidīgi. uz manu jautājumu, vai bieži viņiem gadās izglābt cilvēku dzīvības, viņš gan kļuva bēdīgs un teica, ka viņiem ir daudz izsaukumu, bet viņus sauc tad, kad nekas cits nelīdz; helikopters ierodas tad, kad ciešošie vai nu ir jau paši izglābušies vai arī vairs nav glābjami. pēc otrās lidmašīnas vingrojumiem ļāvāmies bērnu spiedienam sameklēt kaut ko ēdamu un pie ēstuves dabūjām sēdvietu, no kuras bija tīri patīkama vērošana. defoltā tās lidmašīnas jāvēro stāvot pie žoga; lidojums ilgst 4 minūtes, bet pēc tam kādas 10 minūtes ir pauze, vairākas stundas stāvi un blenz. nekāda sēžamzālāja nav. pāru lidmašīnu priekšnesumus vēroju jau pie piepūšajām atrakcijām. bērni lēkā, kaut kas česī pa gaisu.
mazzaķis atteicās skatīties uz lidmašīnām. visu pasākuma laiku konkrēti grieza projām galvu vai skatījās zemē. nelīdzēja ne uķipuķi, ne skaidrojumi, ne opā, kukurags un citas pozas.
tālāk apmeklējām krastmalu. tur vajadzēja būt buru laivām, bet nevienas nebija. pēc grafika kaut kam bija jābūt arī uz skatuves, bet nekā nebija. visās malās ēstuves. es visvairāk biju alkusi pēc ielu muzikantu pasākuma, bet tas laikam bija beidzies. tikai rātsnama laukumā kāds tips rībināja bungas, bet viņam apkārt bija milzīgs ļaužu pūlis, nevarēja ne redzēt, ne dzirdēt. tas laikam bija vienīgais skatāmais objekts teritorijā.
Doma laukumam rūpīgi metām līkumu, jo zināju jau, kāds aizcietējums tur ir pie jebkādiem tirgiem. pie Pēterbaznīcas redzējām īsto bruņinieku klopi. pirms nedēļas Cēsīs bruņinieku turnīrs bija ierīkots tā, ka bruņinieki cīnījās mazā aizgaldiņā, un apkārt sastājās visi tie tūkstoši, kas šī pasākuma dēļ vien bija ieradušies, bet kaut ko redzēt varēja tikai daži desmiti. rīgas pasākumā tiešām dabūju vienu turnīra kārtu noskatīties. patīkamā kārtā pasākums bija ierīkots tā, ka ik pēc 5 vai 10 minūtēm kārtējā turnīra kārta beidzās un skatītāji apmierināti devās tālāk, dodot vietu nākamajiem skatītājiem.
kanālā arī vajadzēja būt kaut kādām laivām, bet nevienas nebija. pie operas bija ielu basketbols, kuru vēroja daži desmiti cilvēku dažu metru attālā pulciņā, bet spēle tika komentēta tik skaļi, ka nebija iespējams sarunāties līdz pat universitātei. kā jau visos šīsdienas komentētajos pasākumos, komentētājs izklausījās garīgi atpalicis.
tālāk satikām Laimas famīliju, kas kā vienmēr gribēja ēst, un tīkami pavadījām vēl dažas stundas. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}