man liekas, ka neinformēt mani nebija pacienta interesēs. bezmaksas masāžas es sagaidīju, kad mz jau bija 8 mēneši, viņš sen rāpoja un sēdēja. varbūt tā diagnoze bija nopietna. tad man vajadzēja jau pirmajos mēnešos nesties pie maksas ārstiem un darīt visu iespējamo, lai glābtu kas glābjams.

to diagnozi uzzināju, kad mz bija pusotrs gads un tikai pieseivēju, lai neiroloģei pie izdevības pavaicātu. bet tā kā mz ir pie tik labas veselības, tad neesam vairs pie neirologa sūtīti. neesmu neko pacentusies vairāk lasīt.

tā es palikšu nezinot, kādas bija problēmas. kaut kad izmeta, ka šitais jau tikai ap gadu sāks rāpot.

mazmurkšķa skoliņā ir viena meitene ar kustību traucējumiem, tikai 4 gados sākusi mazliet staigāt. bērnu trieka. domājams, dzemdību sekas. māte par to uzzināja tikai pēc gada. varbūt šajā gadā daudz ko varēja darīt. a ārsti vienkārši nesaka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nesaku, ka nav jāseko līdz tam, ko ārsti dara - daveraj no praveraj. Es ne par Tevi, bet par to gadījumu, kur mamma uz avīzi pasūdzēties aizgāja nobrīnījos. Nu jebkurā gadījumā primārais ir paša novērojumi, ja pašai šķiet, ka kaut kas nav labi, tad arī jāmērojas ar to medecīnas birokrātīju, jeb jāmaksā ragā. Es pati par steidzamām lietām, piem. loru, neirologu pirmajā pusgadā maksāju, jo rindas ir vairāku mēnešu garumā. Pie mazak steidzamām - piem. ortopēda vai alergologa kontrole sagaidu rindu un eju par valsts kvotām. Ir lietas, kuras esmu izlēmusi, ka nu i nafig - privātie nepiedāvā, par valsts naudu grūti aizsniedzamas, bet informācija, ko tā var iegūt neko īpašu nemainītu - to es par kaut kādiem super duper dzirdes testiem pie parātiem, kas taisa ping un ir tikai vienā vietā visā Polijā.

(Reply to this) (Parent)