teorētiski esmu no tām, kuras tas satrauc (trauma no bērnības :) ). taču līdz ar bērnu esmu iemācījusies ar šo savu netikumu kaut kā tikt galā un šobrīd varu teikt - kā gadās. vēl jo vairāk - vienīgais rakstāmgalds ir vīra darbistabā un pārziņā, tāpēc to veiksmīgi varu ignorēt.