| hsc gandrīz noslēgums. emocijas, sociālās lietas, skola |
7. Aug 2012|22:11 |
turpinājums par hsc. tas attiecas tikai uz hsc.
iepriekšējās sērijas te
http://klab.lv/users/kihelkonna/306444.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/299912.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/302730.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/298549.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/290740.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/290134.html
== kā palīdzēt hsc pielāgoties pārmaiņām
1. jāsaprot, ka jebkura pārmaiņa ir izaicinājums. jaunas lietas, jaunas drēbes, jauns ēdiens.
2. uzticies. hsc tiks galā ar pārmaiņām, ja viņam būs pietiekami daudz laika. noliec jaunās drēbes istabā, pēc dažām dienām viņš varbūt tās uzvilks.
3. ar pārmaiņām iepazīstini bērnu vien tad, kad viņš ir atpūties, paēdis un vesels, un labā omā.
5. nepārvērtē hsc spējas. hsc bieži liekas gudrāki un nobriedušāki nekā citi bērni viņu vecumā. tad vecāki aizmirst, cik jauni viņu bērni patiesībā ir, un ka var nesaprast apstākļu maiņu iemeslus. viņi viegli var padomāt, ka viņu dēļ notika kas slikts. viņiem grūti atšķirt domu no īstenības.
6. jo mazāk uzplīsies ar nepieciešamajām pārmaiņām, jo drīzāk bērns ar tām tiks galā. viņš zina, ko tu gribi, un viņam nav pie viena jānodarbojas arī ar tavām emocijām pārmaiņu sakarā.
7 izvairies no situācijām, kurās hsc jūtas bezspēcīgs. "tas notika bez manas atļaujas un es nevaru to apturēt". bērna varu pār situāciju var atjaunot, piedāvājot izvēli.
8. neievies visas pārmaiņas reizē. pa vienai.
147
==== intensīvas emocijas
hsc visu analizē. un emocionāla reakcija ir daļa no situācijas analizēšanas. jo vairāk analizē, jo spēcīgāka reakcija. bailes, naids, dusmas utt.
vecāka uzdevums
1. minēt emocijas un saukt vārdā. bailes, mīlestība, prieks, ziņkāre, lepnums, vaina, dusmas, bēdas, atraidījums. tas nav viegli. vecākiem pašiem var būt, ka kādu no šīm emocijām viņi sevī noliedz.
kad bērns kliedz vai raud, nav viegli teikt "tu esi ļoti bēdīgs, dusmīgs un nobijies". bet tas ir tas, kas vajadzīgs, jo tad bērns nejutīsies tā, ka viņam tas viss jāiztur vienam. vēlams, ka tu izrādi, ka saproti bērna emocijas, bet tai pat laikā pats neesi ar tām inficēts - tu nekļūsti dusmīgs vai nobijies vai bēdīgs. pat ja esi pilnīgi izvests no pacietības - jo mazāk izrādīsi, jo labāk bērnam. ja uzsprāgsti pats, bērnam kļūst sliktāk un nevis labāk.
var bērnam atgādināt, ka situācija nebūs mūžīga un var tikt risināta. "es zinu, ka tava pēda jūtas briesmīgi; es arī neciešu akmeņus kurpēs. tiklīdz tiksim ārā no šīs vietas, apsēdīsimies un visu iztīrīsim."
varbūt risinājuma nav. "es gribēju nopirkt tos apaļos makaronus, bet veikalā nebija, un mums jālieto šie, kamēr dabūsim citus." tā tiek akceptēts, ka sajūtas ir reālas, bet tiek norādīts arī uz citu reālu lietu kontekstu.
ja tev liekas, ka tagad hsc manipulē ar tavām emocijām, atceries, ka tas ir mazs bērns, nevis mafijas boss. tu kontrolē sevi. ja tavs bērns tēlo emocijas, tās tik un tā ir emocijas. meklē iemeslu.
atceries, ka šajā vecumā viens no intensīvu emociju cēloņiem var būt tavas emocijas. ...
==== ko tagad darīt
1. atceries, bērns nekontrolē sevi, tāpēc tev jākontrolē sevi. kaut arī tavs ķermenis saka ko citu, gribas uzsprāgt vai bēgt. tu esi vecāks nekā bērns un vari kontrolēt savas emocijas vai vismaz izvēlēties no tām, un to vēlies iemācīt arī bērnam. tā ka iepauzē un elpo dziļi.
2. mērķis - savienoties ar bērnu, lai atgrieztu viņu mierīgā stāvoklī. draudēšana un sodīšana jūs nesavienos; tā visu darīs sliktāku.
3. ja nepieciešams bērnu pārvietot vai virzīt, raugies, lai tavi pieskārieni ir maigi.
4. runā mierīgi. bez kliegšanas. esi laipni stingrs un nereaģē pārāk spēcīgi (do not overreact). šis nav īstais brīdis strīdiem un skaidrojumiem. nekas no tā nepalīdzēs. saprātīgums tavā balsī palīdzēs vairāk nekā tas, ko saki. tikai pastāsti, kas notiek. "tu pašlaik esi patiešām dusmīgs. aiziesim kaut kur citur par to parunāt."
5. centies dabūt jūs divus privātā vietā. jums nepieciešama klusa telpa. vari piedāvāt bērnam izvēli - nomir\erināties vienam pašam vai kopā ar tevi. paliec, ja viņš grib.
6. turi bērnu, ja viņš grib.
7. ja tas viss nepalīdz, turpini domāt par iemesliem. pārstimulācija? bieži tā ir. tavas paša emocijas? šajā vecumā ļoti iespējams. bērns iemācījies ar histērijām dabūt tavu uzmanību? kaut kas saistībā ar agrākiem notikumiem?
acu līmenī un sāc minēt. vai gribi, lai es tevi vairāk klausos? esi bēdīgs, jo nedabūji to mantu? Džordžs tev iesita? uztraucies par kaut ko, ko es pateicu? gribi iet mājās?"
ne vairāk par trim minējumiem un tad dod laiku bērnam apdomāties. ja arī nav atbildes, neturpini jautāt. bērns, kas sāk domāt par iemesliem, parasti partrauc kliegt.
8. labākais ir novēršana. vēro tuvas histērijas pazīmes un centies novērst. ievēro, kas izved tavu bērnu. nepareizi pasniegts ēdiens, neļaušana pašam atvērt durvis. un izvairies, ja vien tādēļ nesāc justies kā kalps. vecāki bērni var kontrolēt savas histērijas un var pieciest apbēdinājumus. galu galā vēl nesen viņi bija zīdaiņi, kuriem devi visu, ko viņi gribēja.
==== ja histērija (vai kas cits) turpinās
1. ja nepaliek labāk, turpini kontrolēt savas emocijas. ja nevari nomierināties, labāk ej prom un pasauc citu pieaugušo.
2. alternatīvas runāšanai. ūdens, pastaiga, gulēšana, mūzika, dziļa elpošana. vēlāk varēsi parunāt par iemesliem un sliktu uzvedību.
3. turies pie saviem standartiem. "es zinu, ka esi dusmīgs, bet tu nedrīksti sist. tu vari pateikt, ka es tev nepatīku."
4. padomā labi, pirms disciplinē mazu hsc par histērijām. pagaidi, pirms abi esat nomierinājušies. varbūt sajutīsi, ka bērns par notikušo ir tikpat samulsis kā tu un nav vajadzīga disciplinēšana. labāk apspriediet, kā varētu novērst atkārtošanos. pat ja uzvedība atkārtojas, tas var būt kas tāds, ar ko bērns vēl nespēj tikt galā.
5. ja tu lieto izolēšanu (time-outs), nelieto to kā sodu. pārliecinies, ka bērns neuztver to kā sodu.
6. skaties nākotnē. zinātnieki saka, ka bērni, kuriem šajā vecumā ļauts raudāt un krist histērijās, vēlāk būs pašpārliecinātāki un viņiem būs mazāk problēmu.
7. jebkurā gadījumā paliec sava bērna pavadonis. bērns negrib šos smagās histērijas, bet kaut ko viņš grib. apspried, kā citos veidos izpausties un ko bērns no tevis gribētu. 154
======== palīdzam tikt galā ar jaunām situācijām
==== bailes no jaunumiem, bailes no svešiniekiem, kautrība, spēlēšanās vienam
jātceras, ka tad, kad hsc iepauzē, viņš varbūt izskatās nobijies, bet patiesībā tas var nenozīmēt nekādas bailes. un bērni, kas labprāt spēlējas vieni, varbūt nemaz nav kautrīgi. ja tavs hsc ir sirsnīgs un mīlošs ar tevi un iesaistās rotaļās, nav problēmu.
par lielāko daļu aprakstīto baiļu es neturpināšu, jo te mēs šobrīd it kā labi tiekam galā.
jauks piemērs 172.lpp. . kad Džanetei bija pusgads, viņa mēdza slēps savu galvu, kad ieraudzīja svešinieku. divu gadu vecumā viņu sāka sūtīt uz pieskatīšanas centru. māte cerēja, ka tas palīdzēs. sākums bija ļoti traumatisks. un vairākus mēnešus viņa nerunāja ar audzinātāju. tad viņai atļāva nākt uz dārziņu zaķa kostīmā. šādi nomaskējusies viņa beidzot sāka runāt.
tai pat laikā gan šī skolotāja, gan nākamās skolotājas ziņoja, ka viņai ir augsts pašnovērtējums un viņa šķiet esam laimīga. vēlākos gados viņai patika bērnu dārzā un viņa tuvu iedraudzējas ar bērnu, ar kuru draudzējas vēl tagad.
pirmsskolas vecuma hsc ir pilnīgi normāli būt atturīgam pret svešiem cilvēkiem. tā ir parastā piesardzība, "iepauzē un pārbaudi" sistēma. "esi uzmanīgs, nepazīstams cilvēks." cerams, ka tālākā doma būs "cilvēki parasti ir jauki pret maziem bērniem, tāpēc pasmaidīšu un skatīšos, kas notiks".
nevajadzētu mācīt pirmsskolas vecuma hsc, ka vairums cilvēku ir bīstami. ja nepieciešams, tad viesus brīdini, ka šis bērns būs draudzīgāks, ja viņu nespiedīs tuvoties.
pat tuviem radiniekiem neļauj uzmākties ar savu draudzību bērnam, kamēr bērns pats nav gatavs. autore kā briesmīgāko agrās bērnības atmiņu stāsta, ka kādā radu tusiņā viņa tika padota no viena radinieka uz citu. viņa jutās šausmīgi, bezspēcīgi un tā tālāk.
vai šī vecuma bērns var būt pārāk draudzīgs ar svešiniekiem? tikai ne hsc. tāpēc nevajag mazam bērnam stāstīt par bērnu laupītājiem un citiem bīstamiem svešiniekiem, jo tad gan hsc sāks baidīties no visiem. pagaidām jau tu pats pieskati savu bērnu un novērs briesmas.
=== izvairīšanās no sabiedrības var būt normāla, bet neignorē to.
visi pētījumi par kautrības novēršanu saka: palīdzi bērnam socializēties. kaut vai mazās dozās.
pētījums. bērnu dārza grupiņa viena gada laikā. gada sākumā aktīvie bērni juta lielāku stresu nekā atturīgie; par to liecināja augstais kortizola līmenis asinīs. gada beigās atturīgajiem bija augstāks kortizola līmenis, jo viņi spēlējās vieni, nebija tikuši galā ar savām bailēm, bija izolēti un bez sociālas palīdzības.
pirmsskolas iestādes izvēle. runā ar pedagogiem un noskaidro viņu attieksmi pret jūtīgumu. meklē iestādi, kas nav pārāk trokšņaina.
193
=== daži padomi sociāli akceptēta hsc audzināšanā
1. iepazīstini bērnu ar dažādām pieredzēm, bet pa vienai.
2. izvairies saukt bērnu par kautrīgu. "tev nereti ir vajadzīgs ilgāks laiks jaunās situācijās, bet tu ļoti labprāt runājies ar draugiem"
3. lomu spēles, lelles utt lai parādītu, ka pievienoties grupai. Hei, mani sauc Žils, vai varu pievienoties.
4. ja jaunā situācijā ir kāds labi pazīstams bērns, iekārto tā, lai tavējais vispirms runājas ar viņu.
5. iekārto situācijas, kur bērnam būs "zvaigznes" loma. ja puisis ies deju vai teātra pulciņā, viņš droši vien dabūs labākās vīriešu lomas. vai meitene džudo pulciņā tiks novērtēta par to vien, ka viņa ir meitene.
6. veicini bērna sportiskumu, it īpaši komandu sportos. ja viņam sanāks, viņš būs "piederīgs". ja nesanāks, viņam varbūt būs grūti tikt pieņemtam, vismaz lidz augstskolai.
==== citi sociālo prasmju veicināšanas ieteikumi
1. vairāk pieaugušos. ja bērns ir saņēmis cieņas pilnu attieksmino pieaugušajiem, viņam celsies pašnovērtējums. un hsc nereti ir interesanti pieaugušajiem.
kāda māte ar bērnu sarunāja par īpašām zīmēm gadījumā, ja 1) vajadzēja palīdzēt izvairīties no neveiklas situācijas; 2) vajadzēja glābties.
2. vārdu spēles, kur vajadzīgas ātras atbildes. veiciniet spontānumu cik vien iespējams.
3. piedabū bērnu pavaicāt ceļu utt, ja nepieciešams
4. pamudini bērnu skatīties cilvēkiem acīs. acu kontakts ir stimulējošs un hsc nereti no tā izvairās, ko citi uztver kā baiļu signālu. sāc ar skatīšanos acīs ģimenes locekļiem, tad mazāk pazīstamiem. slavē par to.
5. meklē bērnam draugus apkārtējos pieaugušajos.
6. atzīmē progresu. pagājušajā gadā tu gandrīz nemaz nespēji runāt klases priekšā, bet šogad tas tev sanāk daudz vieglāk.
==================== izturēt skolu
labā ziņa - hsc bērniem nebēdz būs lielu uzvedības problēmu. viņi reti kaujas, apsaukājas, melo, zog utt. bieži viņi kļūst par klases jokdariem. parasti viņi ir labi skolnieki, mācās virs vecuma līmeņa, viņiem patīk mācības. nereti viņi ir populāri līderi.
mazāk labi jaunumi - skola daudz prasa no hsc.
skolotāji parasti uz bērniem skatās kā konveijera priekšmetiem un lieto vienu audzināšanas stulu visiem bērniem. apzināti vai neapzināt viņi ignorē klusos skolēnus un dod vadošās lomas tiem, kas piesaista uzmanību. bet jāmēģina atrast tos dažus, kas ņem vērā katra skolēna vajadzības. var prasīt priekšniecībai, lai palīdz izvēlēties skolotāju (cik nu ir iespēja). "mans dēls ir tas tips, kas skolā čakli strādā bez atkārtotiem pamudinājumiem. viņam neiet labi, ja nākas dzirdēt daudz skarbu pamudinājumu ikdienā, un lūdzu ņemiet to vērā, izvēloties viņam klasi."
==== kā uzrunāt skolotājus
skolotāji grib, lai bērnam labi iet, bet viņiem nav laika iedziļināties psiholoģijas lietās. jo vairāk tu atgādināsi skolotāja mērķi (lai bērns apgūst vielu), jo vairāk viņi tevi sadzirdēs.
grāmatas beigās ir ieteikumi skolotājiem; skolotājiem pašiem neesot ieildumu, ka viņiem tādus iedod.
tu vari skolotājiem stāstīt, kas tavam bērnam patīk un nepatīk. bet nevajag uzstāt uz to, lai bērnu neaicinātu publiski uzstāties. visiem hsc ir jāmācās pārvarēt šīs bailes, lai varētu dalīties ar savām kreatīvajām idejām. visi pētījumi rāda, ka skolotāji pārāk zemu novērtē kluso bērnu inteliģenci; viņi tos parasti ignorē aktivitātēs un diskusijās. tu negribi, ka tas notiktu ar tavu hsc. bet vari lūgt skolotāju mazāk iesaistīt bērnu pirmos dažus mēnešus.
citi ieteikumi
- nelieli traucējumi, izmaiņas pēdējā brīdī var jauku dienu pārvērst nejaukā. samazini tos.
- pirms klases pārgājiena sagatavo bērnu tam, kas būs.
- varbūt vajag ierobežot ārpusskolas aktivitātes. bērniem vajag pēc skolas nākt mājās un pabūt vieniem.
- atļauj atsevišķas dienas, kad hsc var neiet uz skolu, ilgāk gulēt, atpūsties.
211
===================== akadēmiskās lietas
== ja bērns ir perfekcionists
hsc parasti ir labi skolēni un nereti pārāk labi. nereti viņi pārāk nopūles gatavojoties pārbaudes darbiem vai pildot mājas darbus - vairāk nekā skolotāji sagaida. vaicā bērnam, kāpēc. vai viņam bail no skolotāja? sacensības ar citu bērnu? nesaprot mājasdarbu? vecāks pārkāk uzsvēris eksāmenu nozīmi? (pavaicā pats sev, kā tu izturēsies sliktas atzīmes gadījumā. ar mazu nepatiku pietiek lielam pārpratumam.) vai viņam vienkārši patīk to darīt?
.....
man liekas, mums tas nebūs. ===
===== ja hsc nav perfekcionists
tipiska hsc problēma: pēc sliktas pieredzas viņi sāk aizsargāties pret tālāku kritizēšanu un kaunināšanu ar to, ka cenšas nelikties zinis. tā viņi kļūst par sliktiem skolēniem.
turklāt nereti viņi garlaikojas. vairums no dienas uzdevumiem vienam hsc ir paveicams stundas laikā; pārējā diena ir viena liela garlaicība. nu un tad viņi sāk vispār nelikties zinis.
iespējams risinājums - iesaistīties, palīdzēt gūt atzinību. hsc ir nepieciešamība domāt, dziļi izprocesēt informāciju. daudzi skolas uzdevumi ir līdz tizlumam vienkārši. vecāks var palīdzēt atrast tajos kādu dziļāku informāciju, kaut ko skaidrot papildus.
=== ģenerālisti un speciālisti
ir divi ekstrēmi hsc tipi. ģenerālists interesējas par visu. speciālists tikai grib rakstīt dzeju vai pētīt vaboles. abi ir apdāvināti un viņus nevajag smagi koriģēt, tomēr nelielu līdzsvaru der uzturēt. ģenerālisti parasti ir labi skolēni, bet viņiem ir problēmas vēlāk, kad vajag kaut kam pievērsties. ...
===================================kad bērns tiek izsmiets, apcelts
226
bērns pārnāk mājās raudošs un saka, ka viņu apsmej.
tas bieži gadās ar hsc, jo viņi mazliet atšķiras. un viņi stiprāk reagē, tāpēc viņus apcelt ir interesantāk. turklāt viņi nepretojas, tāpēc ir drošāki mērķi. te ir tikai daži ieteikumi; ar to nekad nav viegli.
1. pārliecinies, vai ir tik slikti, kā izklausās. jo gandrīz viss, ko tu darīsi, var pasliktināt situāciju, jo pievērsīs papildu uzmanību bērnam.
2. noskaidro, kas ir noticis un kas ir tas, no kā bērns baidās, ka tas varētu notikt, jo viņš ir redzējis, ka tas notiek ar citiem.
3. apspried ar bērnu, kas ir zemiska un nežēlīga rīcība. ļaujot bērnam saprast, ka notikušais ir nepareizs (ja tā ir). tavs atbalsts būs bērna "reality check" resp bērnam jāzina, ka notikušais tiešām ir slikts. tai pat laikā darbini intuīciju par to, kā palīdzēt. vai to citu bērnu apceļ, piemēram, par sliktām atzīmēm? iedziļināšanās tā cita bērna gadījumā varbūt palīdzēs izskaidrot arī tavu gadījumu.
4. apspried, kur var meklēt palīdzību. kam lai bērns (vai tu) sūdzas, kā un kāpēc. sūdzībai jābūt stingrai un iedarbīgai; ar šņukstēšanu var dabūt vēl lielāku apcelšanu.
5. vai tavs bērns ir ievērojis, kā citi bērni tiek galā ar apsmiešanu utt? vai viņi ignorē, iet prom, smejas, atsit piezīmes ar jokiem, vēl kaut kā? izmēģini lomu spēli ar bērnu. bet ņem vērā, ka tavs hsc var nebūt spējīgs uz tādām atbildēm, kas citiem bērniem ir tik vieglas. un lietas, ko dara pieaugušie apsmiešanas gadījumā var padarīt bērnu vēl vairāk atšķirīgu.
6. palīdzi bērnam kļūt par mazāk ievērojamu mērķi. ar piemērotu apģērbu un ar atteikšanos paciest ļaundarības. pašpārliecību varētu dot kāda fiziskās pašaizsardzības apmācība.
7. ja te ir iesaistīts konkrēts bērns, mēģini dabūt abus kopā vai dabūt viņus vienā komandā.
8. dari visu iespējamo, ko vari. neatstāj to, jo tas ir ļoti traumējoši. ja darbs ar bērnu nedod rezultātus, runā ar skolotājiem, viņu priekšniecību un citiem vecākiem. ja situācija smaga, izņem bērnu no skolas vai maini klasi.
piemērs. Rendels bija sācis baidīties no Džefa. ... māte iepazinās ar Džefa māti, viņu ģimenes uzrīkoja vairākus kopīgus tusiņus. ... puikas nekļuva cieši draugi, bet vispār bija labi paziņas.
šis bija ļoti maigs gadījums. mātes mērķis bija lai Džefs pārstāj Rendelu uzskatīt par svešo un sāktu uzskatīt par savējo.
=== pusaudži un jauni pieaugušie
hsc pusaudža gados sastopas ar problēmām un tās ir citādākas nekā tās, par kurām domā nehsc vecāki, kad runā par pusaudžu problēmām. nu tur studiju nepabeigšana, pašnāvības un citi sīkumi. kam aktuāli, ejiet uz 229. lpp šeit http://www.scribd.com/doc/60743155/The-Highly-Sensitive-Child |
|