zini, sociofobi piešaujas un sāk tajā rast kaifu. tici man, zinu, ko saku. tagad man jau šķiet, ka tas tas, ka funkcionālai komunikācijai nāk klāt savstarpēja papaijāšanās, ir ne tikai patīkami, bet arī veselīgi.
protams, katram ir dienas, kas tiek dzīvotas devīzi "lieciet mani mierā!", tad, galu galā, var iet uz lielveikalu.
[ja tava ēģipte bija sinajs, tad es saprotu, tur vajag lielāku piešaušanos un izturību. ne kairā, ne aleksandrijā man šis aspekts netraucēja, jo nebija pārspīlēts.]
pie viena, par bērniem. kāds jau minēja, ka latviešiem traucēklis ir otrs (svešs? ne tikai) cilvēks kā tāds, un bērns ir tikai saasināts gadījums, jo vēl nav iedresēts likt - un likties - mierā. taisnību sakot, man patīk būt, kur tā nav, un es priecājos par to, ka manī šī vēlme (nepieciešamība? diez vai) norobežoties sarūk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es biju tūristu fermā šarmelšeihā.
bet tava ideja par bērnu kā cilvēka saasinātu gadījumu ir ļoti laba!

(Reply to this) (Parent)