hmm man teiksim mav problēmu izpildīt uķipuķingu družkas bērnam. vai, nezinu, tur pakrāsot grāmatiņu kopā. lai gan nu ņigifa nesaprotu, kas tādam četrgadniekam galvā darās. bet līdz šim visi kontakti ir samērā labi izdevušies. tak ir viena lieta, kas man iedveš šausmas. un tā ir daudz bērnu vienuviet. man ir viens stāsts par to, kā biju domājusi vientulībā strebt kafiju un lasīt, kad kafejnīca piebira pilna bļaujošiem bērniem. kad vēlāk paudu savu stāstu par iztraucēto pusdienlaiku, kolēģe paziņoja, ka es nemīlot bērnus. nujā, un smaidīgu bēbīšu bildes no žurnāliem es arī negriežu ārā. nav man sirds gh