| Daniels |
[22. Maijs 2012|11:03] |
Danielam ir 6 vai 7 gadi, viņš rudenī ies skolā. laukos viņš dzīvo kaimiņu mājā. saruna atstāstīta aptuveni un nesaglabājot stilu.
- jums bērnudārzā būs izlaidums?
- jā, pēc divām nedēļām.
- vai vasarā tu iesi dārziņā?
- nē, dārziņā paliks tikai tie, kam tur ļoti patīk. Aleksandrs noteikti paliks, jo viņam tur patīk. Aleksandrs savai māsai izsita zobus. viņi spēlēja ķerenes un māsa viņu pagrūda, viņš nokrita un ar kājām viņai iespēra pa lūpu. viņš daudz kaujas.
- kauslis!
- jā, kauslis. es arī viņam izsitu zobus (te seko kautiņa tehnisks apraksts, kur katrs stāvēja, kas kur bija piespiests, neatceros). par to, ka ... (atkal kaut ko nesapratu).
- vai tu arī esi kauslis?
- nē, es dārziņā esmu gandrīz pats paklausīgākais. es kaujos tikai tad, kad ir ar ko kauties. ja nav ar ko kauties, tad nekaujos.
- ko tev dārziņā vislabāk patīk darīt?
- kauties.
tāds, lūk, mazmurkšķim sirdsāķis.
(ļoti ceru, ka tie bija piena zobi.) |
|
|
| Comments: |
es kaujos tikai tad, kad ir ar ko kauties
:D
Tikai katru dienu laikam tas skaitās...
Foršais džeks!
bet laikam nav tavs dēls :D
Nē, manējais vēl nevienam zobus nav izsitis. Viss vēl priekšā. :D | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}