Bet mazliet nepiekrītu - nicinoša attieksme pret morāles un vispār vispārpieņemtajām normām nebūt nenozīmē, ka cilvēks ir gatavs rīkoties nekrietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu skatoties pret kurām normām tev tā attieksme :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kukuļus neņemu, sienas neapzīmēju. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un nicināt sabiedrībā valdošo liekulību, melību un muļķību nav nekas nekrietns :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piemērs iz dzīves - nepazīstama tante transportā grib runāties, uz ko es viņai atbildu, ka nav garīgā un runāt ar svešinieku negribu. Tante apvainojas un sāk vārīties par manu nekrietnumu, es palūdzu aizvērties. Nekrietni vai godīgi? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar pilnīgi svešu tanti? godīgi, bet bīstami, jo viņa ar savu lamāšanos var sabojāt garastāvokli. man liekas, šitais neiet zem "krietnuma", bet zem kaut kā cita. saticība, paklausība, piekāpība - šie tev droši vien nebūs divdesmitniekā :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man atkalīt tas liekas bīstami citā jomā - ka es viņai nodarīšu pāri, izraisot viņā negācijas, viņa tāpēc slikti jutīsies, ko man negribas. Vienlaikus negribas runāties, un, tā kā ikdienišķās situācijās, kurās nav runas par citu veselību vai dzīvību, sev esmu pirmajā vietā, pasaku godīgi, ka runāt negribu. Tas, ka man sabojātu garastāvokli - maz iespējams, tur ir īpaši jāmāk uzkāpt uz man jūtīgām zonām. Tantuki parastie tajās nespēj iekļūt, jo man ir vienaldzīgi, ja vien nav kaut kādu iemeslu dēļ tiešām vajadzīgs atbalsts/palīdzība.

(Reply to this) (Parent)