|
29. Mar 2011|13:25 |
Mana māmiņa ir tāds vidējais bērns no trim, un visu mūžu ar šo sajūtu cīnās. SO. atceras, kā viņam vienmēr tikušas brāļa vecās mantas un drēbes un brālis, spēdams labāk runāt, vienmēr melojis vecākiem.
Ir tā dauzonība pielāgojums - S.O. ir par brāli trīs gadus jaunāks, brālis bija teicamnieks un teorētiķis, S.O. - reālās dzīves pētītājs un sportists.
Nesen kaut kur lasīju ar, ka otrie bērni daudz ātrāk iemācās, piemēram, smaidīt (un darīt blēņas) – lai piesaistītu uzmanību. Un kas gan var viņus par to vainot? :)
|
|