|
24. Jan 2011|12:20 |
|
Tev taisnība, patiesība ir kaut kur pa vidu. Gan man, gan manam vīram ir mazliet škrobis uz mūsu vecākiem, kas priecājās par mūsu panākumiem un neko vairāk nemaz negribēja, jo sekmes bija, bet pašiem piepūlēties pie tā nevajadzēja. Varbūt mēs būtu varējuši vairāk, ja kāds būtu par to interesējies. Par tām pašām klavierēm, dejošanām u.t.t. esmu dzirdējusi stāstus no cilvēkiem - žēl, ka mamma nelika turpināt. Nu un pasnāvības taisa ne tikai tie, kas neiztur slodzi žurku skrējienā, bet arī tie, kas zināmā vecumā secina, ka ir neveiksminieki, kas vispār pat neko sasniegt nav mēģinājuši. |
|