| esi, lūdzu, tik laipns un noņem to radiatoru man no kājas lielā pirksta |
[16. Okt 2013|07:37] |
pētījums. brīvprātīgajiem palūdza ielikt roku ledainā ūdenī (tādā, kur peld ledus gabali) un turēt cik ilgi var.
rokas turēšanas laikā daļai lūdza visu laiku teikt kādu neitrālu vārdu (nu piemēram "galds"). otrai brīvprātīgo daļai lūdza visu laiku teikt kādu lamuvārdu (pētnieki neatklāj, kāds bija šis vārds; gan jau ka f).
brīvprātīgie varēja noturēt roku ledainajā ūdenī būtiski ilgāk tad, ja viņi lamājās. lamāšanās paaugstināja sāpju slieksni un paātrināja sirdsdarbību.
lamāšanās ir agresijas akts, kas palaiž vaļā mūsu fight or flight instinktus.
punkts nākamais. tiem, kas ikdienā nemēdza lamāties, lamāšanās palīdzēja četrreiz labāk nekā tiem, kas ikdienā lamājās (jeb teica vismaz 60 lamuvārdus dienā).
tātad sabiedrība pareizi dara, ka ierobežo lamāšanos ikdienā. lai pataupītu īstajai vajadzībai.
bet ir teicami nolamāties, ja dabū ar āmuru pa pirkstu. tā ir pirmā pretsāpju palīdzība. analgīns bļe.
http://newsfeed.time.com/2011/04/18/wtf-study-shows-swearing-reduces-pain/
http://www.telegraph.co.uk/health/healthnews/8925588/Swearing-can-beat-pain-research.html
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/19590391
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22078790
britu zinātnieki, ja kas. viņiem nemaz nevajadzēja pirkt elektronu mikroskopu par pusmiljonu, lai kaut ko papētītu.
(šo īpaši gribu veltīt jūzerim lemurs, kam laikam stipri nācies pētīt lamāšanos.) |
|
|
| Ezopa fabulas |
[16. Okt 2013|17:47] |
VĪRIETIS AR IESIRMIEM MATIEM UN VIŅA MĪĻĀKĀS
Kādam vīrietim ar iesirmiem matiem bija divas draugaļas — jauna un veca. Vecajai bija neērti būt par jaunāka vīrieša mīļāko, un tāpēc viņa ikreiz, kad šis ieradās, tam izrāva melnos matus. Jaunā turpretim, gribēdama slēpt, ka viņas mīļākais jau vecs, tam izplūkāja sirmos matus. Tā notika, ka viņš, abu sieviešu plūkāts, beigu beigās palika bez matiem.
Nevienlīdzība it visur kaitīga.
ZĒNS, KAS VĒMA VISAS IEKŠAS ĀRĀ
Reiz ļaudis uz lauka dieviem ziedojuši vērsi un saaicinājuši kaimiņus. Viņiem līdzi ieradusies arī nabadzīga sieva un kopā ar to viņas dēls. Mielasts ieildzis, un pēc kāda laiciņa puisēns, saēdies līdz kaklam vērša iekšu un sadzēries vīna, vēdergraižu mocīts, saucis:
— Ak, māmiņ, es vemju visas iekšas ārā!
Uz to māte atbildējusi:
— Dēliņ, šīs jau nav tavējās, bet tās, ko tu apēdi.
Fabula attiecināma uz parādniekiem, kas ar vieglu roku aizņemas svešu mantu, bet, kad viņiem to atprasa, bēdājas, it kā būtu jāatdod savējā. |
|
|
| ezopa 2 |
[16. Okt 2013|20:27] |
ZEBIEKSTE
Zebiekste ienākusi smēdē un sākusi laizīt vīli, kas tur
gulējusi zemē. Tā viņa ievainojusi meli, un nu aumaļām
plūdušas asinis. Taču zebiekste priecājusies, domādama,
ka pati kaut ko izsūc no dzelzs, kamēr beidzot palikusi
pavisam bez meles.
Fabula attiecas uz cilvēkiem, kas savā stūrgalvībā
paši sev kaite.
VARDES
Divas vardes dzīvojušas kaimiņos. Viena no tām mitinājusies
dziļa purvā tālu no ceļa, otra —- uz paša ceļa,
kur ūdens bijis pavisam maz. Purva varde aicinājusi kaimiņieni
pārcelties pie viņas — dzīve tur būšot labāka un
drošāka. Taču šī nebijusi pierunājama un teikusi, ka negribot
šķirties no ierastās vietas. Bet tad viņu nospieduši
rati, kas braukuši pa ceļu.
Tā arī cilvēki, kuriem ir nelāgi ieradumi, drīzāk iet
boja neka apgūst labākus» |
|
|