| Ezopa fabulas |
[16. Okt 2013|17:47] |
VĪRIETIS AR IESIRMIEM MATIEM UN VIŅA MĪĻĀKĀS
Kādam vīrietim ar iesirmiem matiem bija divas draugaļas — jauna un veca. Vecajai bija neērti būt par jaunāka vīrieša mīļāko, un tāpēc viņa ikreiz, kad šis ieradās, tam izrāva melnos matus. Jaunā turpretim, gribēdama slēpt, ka viņas mīļākais jau vecs, tam izplūkāja sirmos matus. Tā notika, ka viņš, abu sieviešu plūkāts, beigu beigās palika bez matiem.
Nevienlīdzība it visur kaitīga.
ZĒNS, KAS VĒMA VISAS IEKŠAS ĀRĀ
Reiz ļaudis uz lauka dieviem ziedojuši vērsi un saaicinājuši kaimiņus. Viņiem līdzi ieradusies arī nabadzīga sieva un kopā ar to viņas dēls. Mielasts ieildzis, un pēc kāda laiciņa puisēns, saēdies līdz kaklam vērša iekšu un sadzēries vīna, vēdergraižu mocīts, saucis:
— Ak, māmiņ, es vemju visas iekšas ārā!
Uz to māte atbildējusi:
— Dēliņ, šīs jau nav tavējās, bet tās, ko tu apēdi.
Fabula attiecināma uz parādniekiem, kas ar vieglu roku aizņemas svešu mantu, bet, kad viņiem to atprasa, bēdājas, it kā būtu jāatdod savējā. |
|
|
