| ezopa 2 |
[16. Okt 2013|20:27] |
ZEBIEKSTE
Zebiekste ienākusi smēdē un sākusi laizīt vīli, kas tur
gulējusi zemē. Tā viņa ievainojusi meli, un nu aumaļām
plūdušas asinis. Taču zebiekste priecājusies, domādama,
ka pati kaut ko izsūc no dzelzs, kamēr beidzot palikusi
pavisam bez meles.
Fabula attiecas uz cilvēkiem, kas savā stūrgalvībā
paši sev kaite.
VARDES
Divas vardes dzīvojušas kaimiņos. Viena no tām mitinājusies
dziļa purvā tālu no ceļa, otra —- uz paša ceļa,
kur ūdens bijis pavisam maz. Purva varde aicinājusi kaimiņieni
pārcelties pie viņas — dzīve tur būšot labāka un
drošāka. Taču šī nebijusi pierunājama un teikusi, ka negribot
šķirties no ierastās vietas. Bet tad viņu nospieduši
rati, kas braukuši pa ceļu.
Tā arī cilvēki, kuriem ir nelāgi ieradumi, drīzāk iet
boja neka apgūst labākus» |
|
|
