| jopcīt |
[1. Mar 2013|08:31] |
vārds "joptvaimaķ" izgaršojas uz mēles tā plakani un mīksti. pavisam citādāk nekā kaut kāds kurva vai kurrata. jopcīt razīt vairs nav tik pankūkains un tas neuzgulstas uz manām garšas skārpiņām. nez kas tajā vārdā tāds ir, kas latviskai mēlei tik viegli līp klāt? tas masē akupunktūras punktus uz mēles? jeb veicina ci cirkulēšanu no priekšējā meridiāna uz aizmugurējo? |
|
|
| mēness dārzkopība jautājums |
[1. Mar 2013|09:58] |
varbūt puce vai kāds cits var mani apgaismot.
mēness izmantošana darzniecībā tiek skaidrota ar to, ka mēness pievelk augos esošo ūdeni (tāpat kā paisumā un bēgumā). kad mēness liels, viņš vairāk pievelk, kad maziņš, tad nepievelk.
bet mēness taču visu laiku ir vienādā lielumā. tas, kas mainās, ir saules apspīdētā pleķa lielums. pilns mēness un tukšs mēness ir vienāda lieluma un tais pašās debesīs. tad gaisma būtu tā, kas pievelk?
mēness dārzkopību salīdzināt ar paisumu un bēgumu nebūtu korekti, jo, cik saprotu, okeāna ūdens velkas uz mēness pusi katru dienu neatkarīgi no tā apgaismojuma un nevis tikai pilnmēnesī.
un uz kādiem sapīpējumiem balstās teorija par mēnesi iekš zodiaka? piekrītu, ka tur ir konkrēta izmantošana un labums. tikai interesējos, vai ir teorija.
upd
es neko nekritizēju. uzskatu, ka tam visam ir jēga, ja jau mēness kalendāru ar līdzīgiem principiem lauksaimniecībā izmantoja i senie šumeri, i inki un tā tālāk. tikai gribu aiztaupīt laiku ar meklēšanu. |
|
|
| mēness 2 |
[1. Mar 2013|10:51] |
paldies par viedokļiem. redīsa jautājuma sakarā apstījos te http://starspace.lv/public/perigejs_apogejs_un_super_meness_14032011.html
"Mēness orbīta nav perfekti apaļa, tā ir nedaudz izstiepta, tādēļ reizi kalendārajā mēnesī Mēness atrodas vistuvāk Zemei un arī vistālāk no tās. Vidējais attālums no Zemes līdz Mēnesim ir aptuveni 385 000 kilometri.
Tātad, reizi mēnesī Zemes pavadonis atrodas vistuvāk. Šo stāvokli dēvē par perigeju. Vismazākais attālums, kāds šķir Zemi no Mēness šajā brīdī, var būt aptuveni 354 000 kilometri. Vistālākais punkts ir pazīstams kā apogejs. Tad Mēnesi un Zemi var atdalīt 410 000 kilometru liels attālums. "
... (mēness orbīta un tas, no kuras puses uz viņu spīd saule, nav saistīti; mēness var būt zemei vistuvāk i pilnmēness, i tukšmēness laikā.)
"Protams, ar aci jūs šīs izmaiņas nepamanīsiet. Ja kāds no maksimuma vai minimuma stāvokļiem iekrīt pilnmēness laikā, iesakām jums šo notikumu nofotografēt, jo tikai tā jums izdosies noķert starpību starp perigeju un apogeju, kad starpība starp Mēness izmēriem ir aptuveni 10-15%.
Mēness gravitācija ietekmē Zemi, izraisot paisumus un bēgumus. Pilnmēness un jauna Mēness laikā, kad Zeme, Mēness un Saule atrodas vienā līnijā, šī ietekme ir vēl izteiktāka. Mēness atrašanās perigejā šo efektu pastiprina vēl vairāk."
====
attēls ilustrē to, ka orbīta un gaisma nesaistās kopā. tur ir divi pilnmēneši, viens tuvu un otrs tālu. pilnmēness var būt arī tālāk (mazāks) nekā tukšmēness, kurš var nemanīts pielavīties pavisam tuvu.
nu tātad pilnīga tukšmēness laikā saule un mēness mūs velk abi uz vienu pusi, kā divi korķu viļķi reizē. pilnmēness laikā saule mūs velk uz vienu pusi, mēness tieši uz pretējo. ar to jau var kaut ko iesākt. starp augošu un un dilstošu mēnesi gan šeit neredzu loģisku atšķirību. |
|
|