| mēness 2 |
1. Mar 2013|10:51 |
paldies par viedokļiem. redīsa jautājuma sakarā apstījos te http://starspace.lv/public/perigejs_apogejs_un_super_meness_14032011.html
"Mēness orbīta nav perfekti apaļa, tā ir nedaudz izstiepta, tādēļ reizi kalendārajā mēnesī Mēness atrodas vistuvāk Zemei un arī vistālāk no tās. Vidējais attālums no Zemes līdz Mēnesim ir aptuveni 385 000 kilometri.
Tātad, reizi mēnesī Zemes pavadonis atrodas vistuvāk. Šo stāvokli dēvē par perigeju. Vismazākais attālums, kāds šķir Zemi no Mēness šajā brīdī, var būt aptuveni 354 000 kilometri. Vistālākais punkts ir pazīstams kā apogejs. Tad Mēnesi un Zemi var atdalīt 410 000 kilometru liels attālums. "
... (mēness orbīta un tas, no kuras puses uz viņu spīd saule, nav saistīti; mēness var būt zemei vistuvāk i pilnmēness, i tukšmēness laikā.)
"Protams, ar aci jūs šīs izmaiņas nepamanīsiet. Ja kāds no maksimuma vai minimuma stāvokļiem iekrīt pilnmēness laikā, iesakām jums šo notikumu nofotografēt, jo tikai tā jums izdosies noķert starpību starp perigeju un apogeju, kad starpība starp Mēness izmēriem ir aptuveni 10-15%.
Mēness gravitācija ietekmē Zemi, izraisot paisumus un bēgumus. Pilnmēness un jauna Mēness laikā, kad Zeme, Mēness un Saule atrodas vienā līnijā, šī ietekme ir vēl izteiktāka. Mēness atrašanās perigejā šo efektu pastiprina vēl vairāk."
====
attēls ilustrē to, ka orbīta un gaisma nesaistās kopā. tur ir divi pilnmēneši, viens tuvu un otrs tālu. pilnmēness var būt arī tālāk (mazāks) nekā tukšmēness, kurš var nemanīts pielavīties pavisam tuvu.
nu tātad pilnīga tukšmēness laikā saule un mēness mūs velk abi uz vienu pusi, kā divi korķu viļķi reizē. pilnmēness laikā saule mūs velk uz vienu pusi, mēness tieši uz pretējo. ar to jau var kaut ko iesākt. starp augošu un un dilstošu mēnesi gan šeit neredzu loģisku atšķirību. |
|