| atradu otro bebru māju |
[4. Jun 2007|13:39] |
(pirmo es zinu jau sen) par zemūdens ieeju nogāzē liecināja vienīgi krastam perpendikulāra saduļķojuma josla.
sēdēju un sagaidīju skatu, kā gar krastu peld bebru mazulis (žurkas lieluma), dažus metrus no manis, aiz sevis kā lielu asaku vilkdams kosu (laksts tāds). laikam spēlējās.
kad sēdēju pie vakariņu galda, ienāca voldemārs (tas pats, kurš visu laiku saka joptvaimaķ) un stāstīja, ka zivis zvejodams vienu sīko bebru arī nokāvis, bliezis ar airi un iedzinis tīklā un tad aizmirsu kā nozūmējis.
biju jau vakariņas paēdusi. |
|
|
| kā zināms, nevar uzlēkt augstāk par savu pakaļu. |
[4. Jun 2007|14:00] |
bet vēl, ir aplam iedomāties, kad kāds cits ar manu palīdzību uzleks augstāk par savu pakaļu, nu nevis par manu, bet par savu personisko pakaļu.
(tas par tēmu, kad kādu vada, konsultē un tamlīdzīgi.) |
|
|