iespaidojoties no fjoklas

vienuvasar es strādāju laukbrigādē un man bija vesels pushektārs biešu. tas bija stipri daudz. tēvs bija mani pieteicis darbā vienkārši tāpat, lai man būtu vasarā kāds darbs. viņš lāgā nezināja,  kādas platības parasti tiek ņemtas uz vienu cilvēku. laukbrigādes sievas parasti ņēma 03.

tas bija laikam pēc 7. vai 8. klases.

tā nu katru rītu ar kapli pār plecu devos uz 5 km attālo lauku. kādi 2 km bija pa meža taku un cauri aplokam, pārējais pa lielu grantētu ceļu.

biešu lauka apkārtne bija garlaicīga. vagas kādu puskilometru garas. gar lauka malām ceļš ar dažiem krūmiem. tālāk ferma un kaut kādas mājas. lai pačurātu, vienīgais patvērums bija pie fermas meliorācijas grāvis ar stāviem krastiem. kā jau pie fermām, tur auga nātres un gārsas.

dažreiz iztālēm apsveicinājos ar sievām blakus gabalos, bet parasti biju viena pati.

ļoti svarīgi bija pusdienu maizes pakārt krūmā pietiekami augstu. ja es to aizmirsu, no tuvējām mājām atnāca divi lieli suņi un maizes apēda, un es paliku bez pusdienām. tā nu parasti dienas vidū palīdu zem neinteresanta kārkla (elpojamo gaisu iespaidoja ferma), zemainām rokām ēdu maizes un piedzēru ūdeni vai tēju no zaļas vīna pudeles, un lasīju kādu līdzpaņemtu žurnālu. tolaik bija tāds bērnu žurnāls "draugs". tur bija stāsts par bērniem, kas bija apmeklējuši kaut kādas radošas nometnes. viņiem bija modernas frizūras un viņi visādi inteliģenti sarunājās un izteicās par visu ko.

sēžot pie fermas grāvja ar maizēm, kas izglābtas no lielajiem suņiem, man šie rīgas bērni likās kā cita rase uz citas planētas. ierodoties rīgā, man vēl aizvien rīgas centrā augušie jaunieši likās kā citas rases pārstāvji. viņos pašos arī varēja jaust tādu kā baltā cilvēka apziņu. viņi apmainījās ar visādiem interesantiem ierakstiem, nevis ieskaņoja no rādio. viņiem bija citādākas drēbes. viņi bija bijuši visādos interesantos koncertos un tamlīdzīgi.

rīgas centra snobus pat varēja pazīt pēc izrunas. viņi tā īpaši pavilka vārda izskaņu.

kad bija biešu lauks pirmo reizi izkaplēts, tad ap jāņiem sākās otrā ravēšana ar retināšanu. rudenī vajadzēja tās bietes arī novākt. par laimi, tur man nāca palīgā.

neatceros, ko pasāku ar tajā vasarā nopelnīto naudu; neko jau prātīgu. kaut kādas skolas drēbes.

man nav nekādas nepatikas pret lauku darbiem. tikai pret tādām ainavām kā konkrētā. un suņi man vispār nepatīk.

p.s. ja nu kāds to attiecina uz sevi - man nav nekā pret rīgas centrā augušajiem. augstskolas laikā jau visi pielīdzinās pie citādām šnitēm. galu galā manu toleranci apliecina apvīrošanās ar 1. vidusskolas beidzēju.