kaf |
[5. Okt 2008|07:12] |
rīta kafija. dažreiz gadās, ka es atnesu krūzīti, nolieku pa ķērienam, ērti iekārtojos gultā - un process sākas, sēžu vienā labsajūtā. pēc minūtēm 20 pamanu, ka neesmu vēl to kafiju iedzērusi, vnk viss notiek tāpat, dažreiz pat ar krūzīti rokās. nez, kas tas ir, kas notiek. |
|
|
Comments: |
meditācija, manuprāt; dzenbudistu mūki tai nodevās arī, kamēr fiziskais ķermenis skrēja. bet tas, protams, ir ekstrēmi. vēl pēc tiem brīžiem vajadzētu justies ļoti atpūtušamies. tā ir?
es zinu, ka pīpēšana ir meditācija, it īpaši vēl kopā ar koncentrēšanos uz elpu un tamlīdzīgi. droši vien arī mana kafijošana ir meditācija, kaut gan vairāk uztveru to kā legālu iespēju neko nedarīt (jāceļas, jākārto māja, jāmaina pampers utt) un papļāpāšanu pilnā un atslābinātā ģimenes lokā. no tā rodas prieka sajūta. jā, ne atpūšanās (jo visu lakti atpūtos), bet tāds rīta prieciņš. koncentrēšanās uz prieku :)
| |