Kemune

nevar pat saprast, tas bija kas tik ļoti gaidīts vai gluži negaidīts. tas nāca no nekurienes, dejas uz bruģa, dejas pļavā, sadotas rokas, skrējiens pār pļavu, Tartu meitene ar velosipēdu, vējš gar ausīm, migla virs upes, mēs kaili peldam, izlauzušies pieskārieni un skūpsti, gulētas 3 stundas, diena, gājiens ar nesaprotamu enerģijas avotu manī, tikšanās zem lāpas, skūpsti. viss vēl drebu. kur tu biji agrāk, Tartu meitene (turpat, turpat, visi vien turpat, tā ir neticama vieta, uz kuru ved neredzami ceļi). labrīt, nezinu, kā lai pie jums atgriežos, es neesmu tas pats