Jā, tas laikam sanāca kaut kur diezgan pa vidu. Viņam bija mājoklis aizmūrētā spraugā zem vairākstāvu mājas izmēra akmens. Griesti pamazām kļuva arvien zemāki, tur varēja staigāt tikai saliecoties, un viņš nekavējoši sameklēja sieru, to trauslo maizi un mudināja turpināt dzert viņa paša iesākto milzīgo vīna pudeli. Un nevēlējās laist mūs prom ne pa kam.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
un cilvēkus, kas runā dialektā, satiku daudzus
diezgan necaursitams viņiem tas dialekts
kaut kas no IT, kaut kas no ES un vēl katalāņu elementi
par laimi
izteikumi visbiežāk ir kontekstuāli saprotami
un eksistē vēl tādi instrumenti kā iztēle un dumjš smaids
t.i. varbūt septembrī
jācer, ka akmens stāvēs pie ratiem
Tas ceļš, kas iet kalnā un izbeidzas - redzi, tieši zem uzraksta Nuoro. Ceļa malā bija tas mājoklis, bet kalna galā, manuprāt, šis: