:D To jau jums pašiem būtu tā kā jāzin, kādas jums tās situācijas.
Tava, cik saprotu ir tā, ka gribās kādai pieskarties (un fizioloģiskās vajadzības un tā). Vai ir vēl kaut kādi nosacījumi? Piemēram, es gribu kādai pieskarties, bet es gribu, lai viņa pati pie manis atnāk un to palūdz..
nē, bet man ir kaut kāda trauma par to, ka sākotnējos signālus es nosūtu, pat saņemu atbildi, bet pēc tam sākas kaut kāda laušanās, kurā es neprotu spēlēties, sajūta ir tāda, ka no manis gaida kaut kādu darbību, kuru visi citi pieprot, bet man nav ne mazākās nojausmas. un tad seko atgrūšana
Varbūt, ka tajā brīdī kā reiz vajag pateikt, vai neteikt "es gribu tev pieskarties" un nevis gaidīt atbildi, bet to arī darīt- varbūt ne gluži uzreiz krūtīs iegrābties, bet tā mīļi un maigi- nu nez, cik daudzas tam spēj nopietni pretoties, ja tajā brīdī nav stabilu attiecību vai kaut kāda īpaša naida pret tevi.
man liekas, ka uz daudzām meitenēm iedarbojas nejaušs it kā intereses zudums. pazūdi pavisam, neatgādini par sevi, uz kādu laiku tēlo vienaldzīgo. un viņas nesapratīs, vai tevi tiešām interesē vai neinteresē. un jo vairāk viņa domās par to, vai tevi viņa interesē, jo vairāk viņa domās par tevi. smalka spēlīte, bieži vien sāpīga. otrs variants ir varas pielietošana, ne jau gluži burtiski, bet tur arī ir ļoti smalka robeža, vajag just.
forši jums, vajag to un šito, dzīve kā spēle, visi tik saskatās un samiedzas ar acīm. a es protu tikai ar skaitļiem un skaņām spēlēties. atkal sajutos kā malējais piektajā klasē
Tava, cik saprotu ir tā, ka gribās kādai pieskarties (un fizioloģiskās vajadzības un tā). Vai ir vēl kaut kādi nosacījumi? Piemēram, es gribu kādai pieskarties, bet es gribu, lai viņa pati pie manis atnāk un to palūdz..
smalka spēlīte, bieži vien sāpīga.
otrs variants ir varas pielietošana, ne jau gluži burtiski, bet tur arī ir ļoti smalka robeža, vajag just.
varbūt uz dažām, bet ne uz visām iedarbojas , šaubos pat, vai uz daudzām