nav ko lauzties. esmu uzcēlis telti pie Tavām durvīm. uz nenoteiktu laiku. te būs mana barikāžu nometne, te es dziedāšu kaŗa, prieka un bēdu dziesmas, nāc uz tēju, Tu mana lielā cerība
protams. biju devies frontālajā triecienā ar visiem zirgiem, aplauzies, tad gaidījis, kasījis aiz auss, pārgrupējies, draudzīgi uzsmaidījis un tagad teltī klausos vecas plates, zīmulis aiz auss, apvidus karte precīzāka
kaut kas traks, varbūt vainīgi tie zirgi, varbūt vajadzēja kā džeimsam bondam, lavīties un pašam savā apkaklē ieslēptajā mikrafonā čukstēt `es eju iekšā`
Atcerējos telti (tiesa gan bez termosa?) aiz tavām durvīm.
piču-paču :>
tā tās sirdis kūst
:)
bet zini, kamēr lenc, kustini figūras, izkārto torņus, tikmēr kāds varbūt vienkārši ienāk pa priekšējām durvīm