kā es pagruzos mazliet, tā cilvēki piedāvā saulainus un neticamus skaidrojumus vai visdrīzāk nesaka neko. es papriecājos mazliet, un cilvēki uzdod izaicinošus jautājumus. bet varbūt tomēr beigās, nu, visu saskaitot un tā, tomēr var sanākt tā, ka man par sevi ir bijusi taisnība? vai arī tas ir pārāk iedomīgi?
bet atceros arī reizes, kad pēc tā `jā, tā viš ir` esmu palikusi nikna, toties domas mainās pēc tam, paliek vieglāk