Kemune

kemune

7.2.06 19:52

katru dienu lienu stulbajos draugos un tikai vēl vairāk uztraucos. bet uztraucos es visu laiku. uztraucos par krokusu, kurš novīta, par īrisu, kurš novīta, izdzina cerīgu ziediņu un novīta, vēl visu laiku domāju par viņu. runāju ar sevi uz ielām, pieturās, autobusos

būtu man minka, es viņam te rakstītu, bet nē, nepārprotiet, nedāviniet, es tikai vēl vairāk uztrauktos, ka man viņš jāatstāj pa dienām mājās, taču vakarā es gribētu gan, lai var paglaudīt, lai var pabarot un klēpī ielaist

• 12 raksta
• ir doma

• dzeina

  7.2.06 20:30

  Es arī reizēm domāju, ka vajag dzīvnieku. Bet tad padomāju, nu kā tas būs, ka es viņu varēšu samīļot tikai tajos vakaros, kad būšu mājās. & cik nu bieži & laicīgi te es esmu.
  Man šķiet, ka viņš justos ļoti vientuļi. Daudz vientuļāk, kā es pati vakaros.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • kemune

    7.2.06 20:38

    

    moš tomēr nē, jo viņš vismaz gaidītu un sagaidītu

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • dzeina

      7.2.06 20:47

      bet, vai nav nedaudz grūti, būt mūžīgā gaidītāja lomā
      
      nu bet tad vismaz būtu skaidrs, kā viņu saukt
      par Solveigu

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais