Kemune

skaisti, vai ne? nu, aizkustinoši vismaz. bet es negribu to, man tas ir tā noriebies, visu tekstualizēt, visu verbalizēt, uzreiz steigt nepazaudēt domu, pieķerties pie īsziņas un apgrūtināt kādu, parasti vienu, kuru esmu izvēlējies kā savu rūpju un mīlestības objektu. nevienam to nevajag. kāpēc nevar to visu pa īstam, lai nav jāsaka, lai nav jāmoka, lai bļin manas rūpes ir vajadzīgas un lai viss ir kā pie cilvēkiem, ar pilnīgi normālu sadzīves blīvumu
bet iemīlēties laikam principā nevar laimīgi, vai ne