kas meklē, nemaz neko neatrod, jo ir akls, tāda sajūta, mīlīši. aizbēgu no skaistu meiteņu pārpildītas zāles. tur kaut kur, iespējams, ir viņa, tā meitene, ar kuru varētu būt kopā laimīgs, bet tu jau nezini, kura, jo meklē, meklē. atgriezos pie aizkrautās palodzes, pusizslaucītās grīdas, neapmaksātā rēķina, grūti rūcošā ledusskapja, ingvera, kurš dīgst, bet kuram nenopērku podiņu, pa ceļam nogāju gar banku, kur jau mēnesi vajadzētu izņemt atjaunoto karti, nospļāvos, ka tā strādā tikai līdz pieciem, kā es no pārdaugavas darba laikā possibly varētu tur nonākt, nesaprotu. un pats lielākais jautājums, kāpēc lai es to darītu. ieaugu. man ir tuvas attiecības ar sūnām
marina
nolaid savai laimei latiņu zemākkemune
labāk iedod kādu latiņukemune
man šķiet, nekas nevar būt nelaimīgāks par tiem cilvēkiem vecrīgā, kas uz kaļķu ielas ir apkārti ar striptīza reklāmu plakātiemkemune
a tu saproti, man jau pofig par grīdu un ingveru, nu patiešām, un miskasti, bet kaut kur iekšā gribas to visu kādam sakārtotmarina
tad sakārto sev. beigu beigās vismaz 80 procenti tāpaat dzīvo vieni, lai arī ar kādu kopā.nez kāpēc mēs tik dabiski visas savas cerības būvējam uz šiem 20 procentiem.kemune
to kādi zinātnieki atkal atklājuši?marina
nu nē, bet vismaz man apkārt ir tādas tendences.
sava__istaba
turies, gājputniņ!- jā, šitā
siltavieta
starp citu, atradīsi, kad pārstāsi meklētkemune
jājā, uz šitādiem padomiem visi gudri :)