gluži kā baltajam bebram jāpadalās, ka redzu sapņos visas bijušās un arī nebijušās, un nesaprotu, no kurienes tāda kinematogrāfija. protams, ka viņas man sapnī čukst mājienus un spēlējas. nebijušām prototipus nevaru atrast, kāpēc tieši tādas, bet spilgti atceros dažas. bail, ka ieraudzīšu kādā meitenē uz ielas vienu no tiem sapņu tēliem, un tad vairs nevaldīšu pār sevi
- kemunepārlasīju, pārlasīju un varbūt tikai drusciņ sajutu, kāpēc. man uz sava fona vairs tas nemaz neliekas smeldzīgi, pie tam tas bija tik sen
- siltavietakatrs jau lasam ar savu personīgo fonu, tapēc man laikam tā