Kemune

karmabanda, un tieši pareizās krāsas skumjas, kaut kas tik tuvu cilvēku dzīvēm, tik tuvu ikvienam, kas dzīvo tagad un kas dzīvojis pirms sengrieķiem

sākumā nopukojos, ka naba atkārto raidījumu, taču drīz vien sapratu, ka tas ir tieši tas, ko man šovakar vajadzēja

cibā rudens pa īstam. ir tāda sajūta, kā vērojot lapas kokā, kuras nenovēršami noraus vējš. agrāk vai vēlāk, bet kaut kas mainīsies

ilmār, es saglābu dzejoļus. aizejot ņemšu tos līdzi