22

labrīt. atcerējos, ko man tev vajadzēja pateikt.

pirmkārt, turpini rakstīt. rakstīšana ir ārstnieciska pati par sevi. tas ir ļoti drosmīgi, kā tu raksti, un tā tu sev palīdzi. risks ir, ka tev kļūs aizvien vairāk lasītāju un tu pamazām sāksi rakstīt viņiem, un vairs nerakstīsi tik atklāti. nu, atšuj viņus kaut kā, un turpini rakstīt tāpat kā līdz šim.

es arī kādreiz rakstīju atklātāk, kad mani neviens nelasīja, bet tad man pamazām savācās liste ar tukliem pusmūžniekiem (tādiem kā es), man iepatikās ar viņiem runāties, un, šķiet esmu pazaudējusi kaut ko.

pameklēju, atradās ieraksts
http://klab.lv/users/kihelkonna/311910.html

tad vēl cilvēki rādās iepriecināti no šīs sērijas http://klab.lv/users/kihelkonna/tag/hsc tur jālasa no apakšas, no vecākajiem ierakstiem, un jāizlaiž tas, kas par maniem bērniem, resp apakšējie divi ieraksti jāizlaiž.

šādus tekstus jau tu droši vien nicināsi :D
http://klab.lv/users/kihelkonna/616107.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/587045.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/654626.html